Pirmā pasaules kara cēloņi sakņojas Eiropas lielvalstu savstarpējās attiecībās, konkurencē un militārajās aliansēs, taču tiešais konflikta iemesls bija atentāts pret Austroungārijas troņmantinieku Franci Ferdinandu 1914. gada 28. jūnijā. Pēc tam sekoja strauja kara eskalācija – Austroungārija pieteica karu Serbijai, bet drīz vien karā iesaistījās arī Vācija, Krievija, Francija un Lielbritānija, sadalot Eiropu divās naidīgās nometnēs.
Vācijas sākotnējais uzbrukuma plāns Rietumu frontē izgāzās, un karš pārvērtās par ilgstošu pozīciju karu, kas prasīja milzīgus upurus. Tikmēr Austrumu frontē Vācija guva panākumus, jo 1917. gadā Krievijā notikusī revolūcija noveda pie tās izstāšanās no kara. Beidzot, pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem un iekšējās krīzes, Vācija 1918. gada novembrī kapitulēja, noslēdzot vienu no asiņainākajiem konfliktiem pasaules vēsturē.
Kapitulācija — oficiāla militāra padošanās, kad valsts vai armija atzīst savu nespēju turpināt karadarbību un pieņem pretinieka nosacījumus, lai izbeigtu konfliktu.
Svarīgi!
Austrumu un Rietumu fronte — Pirmajā pasaule karā karadarbība norisinājās divās galvenajās frontēs. Rietumu fronte stiepās caur Beļģiju un Franciju, kur notika ilgstošs un asiņains pozīciju karš ierakumos, kurā abas puses cīnījās ar nelieliem teritoriju ieguvumiem. Austrumu fronte bija dinamiskāka, tajā Vācija un Austroungārija cīnījās pret Krieviju un tās sabiedrotajiem, tur biežāk notika lielas teritoriālas pārvietošanās un uzbrukumi, līdz 1917. gadā Krievija izstājās no kara pēc revolūcijas.
Pirmā pasaules kara notikumu hronoloģija
1. attēls: Pirmais pasaules karš
1914. gada 28. jūnijs — Atentāts pret Austroungārijas troņmantinieku Franci Ferdinandu izraisa diplomātisku krīzi starp Eiropas lielvalstīm.
Austroungārija uzskata Serbiju par atbildīgu. Notikums kļūst par tiešu iemeslu Pirmā pasaules kara sākumam.
1914. gada jūlijs – augusts — Sākas karadarbība. Austroungārija piesaka karu Serbijai, kam seko Vācijas, Osmaņu impērijas, Krievijas, Francijas un Lielbritānijas iesaistīšanās uz alianšu noslēgto līguma pamata. Antantes un Trejsavienības valstis uzsāk plašu karadarbību.
1914. gada rudens — Vācija iebrūk Beļģijā un Francijā, mēģinot īstenot Šlīfena plānu, kas paredz ātru Francijas sakāvi. Tomēr Vācijas uzbrukums tiek apturēts pie Marnas upes, sākot ilgu un asiņainu pozīciju karu.
Svarīgi!
Pozīciju jeb ierakumu karš ir militārās stratēģijas veids, kas raksturīgs ar ilgstošu karadarbību ierakumos, kur abas puses nostiprina savas pozīcijas un uzbrukumi bieži beidzas ar nelielām teritoriālām pārmaiņām un lieliem cilvēku upuriem.
1915. gads — Krievijas armija tiek atspiesta atpakaļ, Vācijas armija iebrūk Latvijas teritorijā. Rietumu frontē nostiprinās pozīciju karš ierakumos, bet Austrumu frontē Vācija gūst panākumus, izspiežot Krieviju no daļas tās ieņemto teritoriju.
1916. gads — Verdenas un Sommas kaujas Rietumu frontē ar lieliem zaudējumiem abās pusēs. Šīs kaujas kļūst par vienām no asiņainākajām visā kara gaitā, demonstrējot moderno ieroču graujošo spēku un stratēģiskās pozīcijas nozīmi.
2. attēls: Britu-indiešu armijas daļas ierodas Sommā
1917. gada februāris — Krievijā notiek revolūcija, kas noved pie cara Nikolaja II atkāpšanās. Cariskā Krievija sabrūk, un varu pārņem Pagaidu valdība, taču nestabilitāte turpinās.
3. attēls: Februāra revolūcija Krievijā
1917. gada aprīlis — ASV pievienojas karā Antantes pusē, pēc tam, kad Vācija sāk neierobežotu zemūdeņu karu, atklājas Vācijas mēģinājums panākt Meksikas uzbrukumu ASV.
1917. gada oktobris — Oktobra revolūcija Krievijā, lielinieki nāk pie varas un noslēdz Brestļitovskas miera līgumu (1918. gada 3. martā) ar Vāciju. Tas nozīmē Krievijas izstāšanos no kara un ļauj Vācijai koncentrēt spēkus rietumu frontē.
4. attēls: Oktobra revolūcijas dalībnieki pie Ziemas pils Pēterburgā
1918. gada novembris — Kara beigas, Vācija kapitulē un tiek parakstīts Kompjeņas pamiers (1918. gada 11. novembris). Pēc vairākiem neveiksmīgiem uzbrukumiem un iekšējās krīzes Vācija nespēj turpināt karadarbību, kas noved pie pamiera un kara noslēguma.
5. attēls: Kompjeņas pamiers
Pirmā pasaules kara laikā tika aktīvi izmantotas karikatūras kā propagandas līdzeklis. Karikatūras tika izmantotas, lai attēlotu pretinieku negatīvā gaismā, mudinātu karavīrus un civiliedzīvotājus pievienoties armijai, veidotu sabiedrisko domu un nostādnes par sabiedrotajiem un ienaidniekiem, paaugstinātu morāli attēlojot ienaidnieku kā smieklīgu vai vāju, tādējādi mazinot baiļu sajūtu. Karikatūras tika plaši publicētas laikrakstos, žurnālos, uz plakātiem un pastkartēs. To vizuālais vēstījums bieži bija pārspīlēts, lai radītu spēcīgāku emocionālo ietekmi.
Svarīgi!
Propaganda ir informācija (bieži vien pārspīlēta vai sagrozīta), kas tiek izmantota, lai ietekmētu cilvēku domas un emocijas.
Karikatūras ir zīmējumi, kas pārspīlē un ironiski attēlo kādus notikumus, personas vai idejas.
6. attēls: Karikatūra – Apturi viņu!
"APTURI VIŅU!" – Šī Pirmā pasaules kara propagandas karikatūra ar uzrakstu "Stop Him!" attēlo Vāciju kā brutālu un nekontrolētu agresoru. Milzīga gorilla ar vācu ķiveri (Pickelhaube) simbolizē Vācijas militāro spēku, kas posta un draud Eiropai. Tā nes prom izmisušu sievieti, kas, iespējams, simbolizē upurus Beļģijā vai Francijā, bet fonā redzama sagrauta baznīca un degoša pilsēta, norādot uz Vācijas iznīcību Eiropā.
Karikatūras kreisajā pusē attēlota bruņota sieviete, kas simbolizē ASV – viņa tur zobenu un vairogu ar ASV simboliku, norādot uz valsts gatavību aizsargāt sabiedrotos. Debesīs redzamie vācu dirižabļi uzsver Vācijas izmantotos gaisa uzbrukumus. Šī karikatūra tika izmantota, lai veicinātu sabiedrības atbalstu ASV iesaistīšanai karā, izmantojot baiļu un steidzamības radīšanu. Tajā izmantoti spēcīgi propagandas paņēmieni – Vācijas dehumanizācija, upuru dramatizēšana un tiešs aicinājums rīkoties.
Atsauce:
2. attēls: Britu-indiešu armijas daļas ierodas Sommā (10.07.2025.), fotogrāfs Džons Vorviks Brūks;
3. attēls: Februāra revolūcija Krievijā (10.07.2025.), autors Džounss, Stintons;
4. attēls: Oktobra revolūcijas dalībnieki pie Ziemas pils Pēterburgā (10.07.2025.), fotogrāfs Pjotrs Novitskijs;
5. attēls: Kompjeņas pamiers (10.07.2025.), mākslinieks Moriss Pilārs Verneijs.
6. attēls: Everett Collection / Shutterstock.com