Pirmais pasaules karš (1914–1918) Latvijas teritorijā sākās 1915. gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Kurzemē un Zemgalē
 
Pirmā pasaules kara hronoloģija Latvijas teritorijā
 
YCUZD_250423_7200_Pirmais_pasaules_kars.png
1. attēls: Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā
 
1915. gada pavasaris – vasara — Vācijas armija uzsāk uzbrukumu pret Krievijas impēriju, ieņemot Kurzemi un Zemgali. Seko plaša bēgļu kustība, daudzi latvieši tiek evakuēti uz Krievijas iekšzemes guberņām. 
 
WIKI_20250217_Jēkabs_Kazaks_-_Refugees_-_Google_Art_Project.jpg
2. attēls: Jēkaba Kazāka glezna "Bēgļi" attēlo bēgļus 1. pasaules kara laikā Latvijā
 
1915. gada rudens — frontes līnija nostiprinās pie Daugavas, Rīga kļūst par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības punktu. Krievijas armija, lai aizsargātu latviešu teritorijas, veido latviešu strēlnieku bataljonus. 
Svarīgi!
Latviešu strēlnieki (1915–1917) kļuva par svarīgu militāru spēku, kas piedalījās kaujās pie Ķekavas, Nāves salas un Slokas. Viena no svarīgākajām cīņām bija Ziemassvētku kaujas (1916. gada decembris –1917. gada janvāris), kurās strēlnieki pierādīja varonību, taču Krievijas armijas neizlēmība noveda pie lieliem zaudējumiem. 1917. gadā, pēc Februāra revolūcijas Krievijā, latviešu strēlnieki sadalījās – daļa atbalstīja Latvijas neatkarības ideju, bet citi pievienojās boļševikiem un piedalījās Krievijas pilsoņu karā. 
WIKI_20251702_Latviešu_strēlnieku_bataljona_rota.jpg
3. attēls: Latviešu strēlnieku bataljona rota
 
1916. gada vasara – rudens — latviešu strēlnieki piedalās kaujās pie Ķekavas, Nāves salas un Slokas. pierādot augstu disciplīnu un cīņas sparu. 
 
WIKI_20250217_3.Kurzemes_LSB_strēlnieki_Nāves_salā_1916.JPG
4. attēls: Kurzemes strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā
 
1916. gada decembris – janvāris — Ziemassvētku kaujas pie Ložmetējkalna, kur latviešu strēlnieki ar lielu varonību mēģina izlauzties cauri vācu pozīcijām, taču cieš smagus zaudējumus Krievijas pavēlniecības neizlēmības dēļ. 
 
WIKI_02172025_Latviesu_strelnieki_Tirela_purva.jpg
5. attēls: Latviešu strēlnieki Tīreļa purva pozīcijās ar gāzmaskām
 
1917. gada februāris – marts — pēc Februāra revolūcijas Krievijā latviešu strēlnieku vienības sāk dalīties – daļa atbalsta Latvijas neatkarības ideju, bet citi pievienojas boļševikiem. 
 
1917. gada septembris — Vācijas karaspēks ieņem Rīgu pēc Krievijas armijas atkāpšanās. 
 
1917. gada decembris — Latvijas Pagaidu Nacionālā padome paziņo par mērķi izveidot autonomu (teritoriju, kura vēljoprojām ir Krievijas impērijas sastāvā, bet ar savu likumdošanu un pārvaldi) Latviju.
Svarīgi!
Latvijas pagaidu nacionālā padome 1917. gada 29. novembrī Valkā pieņēma deklarāciju, kurā noteica mērķi: par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Taču 1918. gada janvārī iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku. 
1918. gada marta sākums Brestļitovskas miera līgums starp Vāciju un Padomju Krieviju. Krievija atsakās no Baltijas teritorijas, un gandrīz visa Latvijas teritorija pilnībā nonāk Vācijas kontrolē. Līgums izbeidz karadarbību Austrumu frontē, taču Latvijas teritorija paliek nestabilā situācijā. 
 
1918. gada novembris — pēc Vācijas kapitulācijas Pirmajā pasaules karā vācu varas iestādes sāk atkāpties, radot varas vakuumu Latvijā. 
 
1918. gada 18. novembris — Latvijas Tautas padome proklamē neatkarīgu Latvijas Republiku, kurā līdz demokrātiskām vēlēšanām likumdošanas vara pieder Jānim Čakstem un izpildvara pagaidu valdībai, par tās vadītāju kļūst Kārlis Ulmanis. 
 
WIKI_20250217_Pagaidu_Valdības_Vēstnesis_1_numurs_par_Latvijas_valsts_izsludināšanu_1918.jpg
6. attēls: Latvijas Pagaidu valdības vēstnesis, kurā tiek atrunāti jaunās valdības mērķi un darbības virzieni
 
WIKI_20250217_Karlis_Ulmanis.jpg
7. attēls: Kārlis Ulmanis (1877–1942) Latviešu pagaidu valdības ministru prezidents
 
WIKI_20252007_Janis_Cakste.jpg
8. attēls: Jānis Čakste (1859–1927) Satversmes sapulces priekšsēdētājs, 1. Latvijas valsts prezidents
 
Īsi pēc Latvijas dibināšana izmantojot Latvijas nestabilo situāciju Latvijā iebrūk Padomju Krievijas armija. Sākas Neatkarības karš.
 
1918. gada decembris — Padomju Krievijas sarkanā armija iebrūk Latvijā, izveidojot Padomju Latvijas valdību Pētera Stučkas vadībā. 
 
1919. gada maijs — Latvijas ar armija ar sabiedroto atbalstu atbrīvo Rīgu no boļševikiem. 
 
1919. gada oktobris – novembris — Latvijas armija sakauj Bermonta karaspēku Rīgas kaujās.
 
WIKI_20250217_Bermont-Avalov.jpg
9. attēls: Pāvels Bermonts (1877-1973), Vācijas atbalstīts krievu militārais vadonis, kurš 1919. gadā vadīja tā saukto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju
 
1920. gada 11. augusts — tiek noslēgts Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums, kurā Krievija atzīst Latvijas neatkarību.
 
WIKI_20250217_Cīņas_pie_tiltiem_22_maijs.JPG
10. attēls: Cīņa Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada maijā
 
Pēc Neatkarības kara beigām pirmais uzdevums bija izveidot Latvijas valsts konstitūciju – Satversmi
 
1920. gada 1. maijs — sanāk pirmais demokrātiski ievēlētais parlaments – Satversmes sapulce, lai izstrādātu jauno valsts konstitūciju. 
 
1921. gada 26. janvāris — Antantes augstākā padome vienbalsīgi atzīst Latviju un Igauniju de jure (de iure), kas nozīmēja Latvijas starptautisko atzīšanu un atpazīstamību. Pie šī sasnieguma ievērojamu pienesumu deva Zigfrīda Anna Meirovics un Jāņa Čakstes darbība. 
 
WIKI_20250217_Zigfrids-Anna-Meierovics.jpg
11. attēls: Zigrīds Anna Meierovics (1887–1925), pirmais ārlietu ministrs, kurš diplomātiski darbojoties sekmēja Latvijas starptautisko atzīšanu, de jure
De jurelatīņu termins, kas nozīmē "juridiski" vai "pēc likuma". Latvija 1918. gadā pasludināja neatkarību, bet sākumā to starptautiski neatzina. Tikai 1921. gadā lielvalstis atzina Latvijas neatkarību de jure, kas nozīmēja pilnīgu un oficiālu atzīšanu starptautiskajā sabiedrībā.
1922. gada 15. februāris — pieņem Latvijas Republikas Satversmi, kas nosaka demokrātisku valsts pārvaldi ar parlamentāru sistēmu. 
 
Nozīmīga lieta, kura bija jārisina jaunajai valstij, bija zemes jautājums. Lielākā daļa īpašumu Latvijā piederēja vācbaltiešu muižniekiem un, lai mazinātu sociālo spriedzi un stiprinātu valsti, tika organizēta agrārā reforma. 
 
1920. gads — tiek pieņemts Agrārās reformas likums, kas nacionalizēja lielos muižu īpašumus un sadalīja tos bezzemniekiem un mazajiem lauksaimniekiem. 
Agrārā reforma — zemes īpašumu pārdale, kas Latvijā notika pēc neatkarības iegūšanas. 
Bezzemnieki — cilvēki, kuriem nebija savas zemes un kuri bieži strādāja kā kalpi muižās vai īrēja zemi no lieliem īpašniekiem. 
Latvijas neatkarības stiprināšana un demokrātijas attīstība turpinājās līdz 1934. gadam, kad Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu un izveidoja autoritāru režīmu
 
Atsauce:
1. attēls: 
2. attēls: "Bēgļi" (11.07.2025.), mākslinieks Jēkabs Kazaks;
3. attēls: Latviešu strēlnieku bataljona rota (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs;
4. attēls: Kurzemes strēlnieku bataljona karavīri Nāves salā (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs;
5. attēls: Latviešu strēlnieki Tīreļa purva pozīcijās ar gāzmaskām (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs;
7. attēls: Kārlis Ulmanis (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs, autors Realismadder;
8. attēls: Jānis Čakste (21.07.2025.), nezināms fotogrāfs, autors ei tiedossa
9. attēls: Pāvels Bermonts (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs;
10. attēls: Cīņa Rīgas atbrīvošanas laikā 1919. gada maijā (11.07.2025.), autors Tapazi, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons;
11. attēls: Zigfrīds Anna Meirovics (11.07.2025.), nezināms fotogrāfs;