Pēc Pirmā pasaules kara (1914–1918) Eiropā valdīja cerība, ka tik liela un postoša kara vairs nebūs. Tika dibināta Tautu Savienība, lai risinātu konfliktus mierīgā ceļā, un noslēgti vairāki miera līgumi. Tomēr šī cerība izrādījās īslaicīga.
Svarīgi!
Atkārto! Kādas bija Pirmā pasaules kara sekas? Kas varēja novest pie konfliktu turpināšanas Eiropā?
Smagie Versaļas miera līguma nosacījumi izraisīja aizvainojumu vācu sabiedrībā, veicināja ekonomisku nestabilitāti un atbalstu radikālām partijām, tostarp nacionālsociālistiem, kuru līderis Ādolfs Hitlers solīja atcelt Versaļas nosacījumus un atjaunot Vācijas varenību.
1. attēls: Hitlera inaugurācijas ceremonija kanclera amatā 1933. gada 30. janvārī
Pēc nākšanas pie varas 1933. gadā Hitlers sāka īstenot programmu, lai paplašinātu vācu teritoriju, atceltu Versaļas miera līgumu.
1935. gads – tika ieviesta karaklausība, sākta armijas paplašināšana;
1936. gads – Vācija remilitarizēja Reinzemes apgabalu, pārkāpjot Versaļas noteikumus; Reinzeme (tagad Reinzeme-Pfalca) ir Vācijas federālā zeme valsts rietumu daļā, robežojas ar Franciju, Beļģiju un Luksemburgu, administratīvais centrs – Mainca.
1938. gads – Austrija tiek pievienota Vācijai bez militāras pretestības.
1938. gada septembris – Minhenes vienošanās; Lielbritānija un Francija piekrīt ļaut Hitleram pievienot Sudetu apgabalu (vācu apdzīvoto daļu Čehoslovākijā);
2. attēls: Minhenes vienošanās
1939. gada marts – Hitlera karaspēks ieņem visu Čehoslovākiju, pārkāpjot Minhenes vienošanos, notiek atklāta miera graušana.
Lielbritānija un Francija, baidoties no jauna kara, vairākkārt neiejaucās, cerot, ka Hitlera apetīte būs ierobežota, šī kļūdainā stratēģija tiek saukta par nomierināšanas politiku.
Nomierināšanas politika bija Rietumeiropas lielvalstu – galvenokārt Lielbritānijas un Francijas – ārpolitikas stratēģija 1930. gadu otrajā pusē, īpaši attiecībā pret nacionālsociālistisko Vāciju. Šī politika balstījās uz ideju, ka, pieļaujot Vācijas prasības, varēs izvairīties no jauna kara Eiropā.
3. attēls: Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlens (viens no nomierināšanas politikas pamatlicējiem) apsveicinās ar Vācijas reihskancleru Ādolfu Hitleru
Situācija strauji mainījās, kad 1939. gada augustā PSRS un nacistiskā Vācija parakstīja Neuzbrukšanas līgumu, pazīstamu kā Molotova–Ribentropa paktu.
Svarīgi!
Molotova–Ribentropa pakts (Hitlera–Staļina pakts) bija neuzbrukšanas līgums, ko 1939. gada 23. augustā parakstīja Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija. To parakstīja Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops un PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs. Tas paredzēja, ka abas valstis apņemas neuzbrukt viena otrai ne tieši, ne netieši. Tika solīts risināt domstarpības mierīgā ceļā, līgums bija spēkā uz 10 gadiem.
Papildus publiskajam līgumam tika parakstīts slepenais protokols, kurā tika sadalītas ietekmes zonas:
- Polija tika sadalīta starp Vāciju un PSRS;
- Latvija, Igaunija, Somija un Besarābija tika noteiktas kā PSRS ietekmes zona;
- Lietuva sākotnēji paredzēta Vācijai, bet vēlāk tika pievienota PSRS zonai.
Šis pakts pavēra ceļu karam, jo Vācija bija droša, ka PSRS neiejauksies, ja tā iebruks Polijā un PSRS iegūs brīvību darboties Austrumeiropā.
4. attēls: Molotova – Ribentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augusts
1939. gada 1. septembrī Vācija iebruka Polijā. Divas dienas vēlāk – 3.septembrī – Lielbritānija un Francija pieteica karu Vācijai, uzsākot Otro pasaules karu.
17. septembrī Polijā iebruka arī Padomju Savienība, izpildot slepenā protokola daļu. Polija tika sadalīta, un Austrumeiropa nonāca totalitāro režīmu rokās.
Varam secināt, ka galvenie Otrā pasaules kara cēloņi bija
| Cēloņu grupa | Konkrētie cēloņi un skaidrojums |
|---|---|
| Politiskie cēloņi |
|
| Militārie un stratēģiskie cēloņi |
|
| Diplomātiskie cēloņi |
|
| Ekonomiskie un sociālie cēloņi |
|
Atsauce:
1. attēls: Hitlera inaugurācijas ceremonija kanclera amatā 1933. gada 30. janvārī (31.07.2024.), fotogrāfs Robert Sennecke
2. attēls: Minhenes vienošanās (31.07.2024.), nezināms fotogrāfs, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
3. attēls: Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlens apsveicinās ar Vācijas reihskancleru Ādolfu Hitleru (31.07.2024.), nezināms fotogrāfs, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons.
4. attēls: Molotova – Ribentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augusts (31.07.2024.), nezināms fotogrāfs.