1930. gadu sākumā Latvijā arvien biežāk izskanēja kritika par parlamentārās demokrātijas vājumu. Saeimas darbību kavēja partiju skaits un nespēja vienoties.
No 1922. gada līdz 1934. gadam Latvijā nomainījās 13 valdības – nostiprinājās sajūta, ka valsts nespēj pieņemt ātrus un izlēmībā balstītus lēmumus. Papildus politiskajai nestabilitātei Latviju smagi skāra arī Lielā ekonomiskā krīze: samazinājās eksports, pieauga bezdarbs, daudzi lauku iedzīvotāji nonāca grūtībās.
1. attēls: Latvijas Republikas 2. Saeima
Šajā situācijā daudzi sāka uzskatīt, ka valstij nepieciešams stingrāks vadītājs: tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā ietekmi guva autoritārisma idejas.
1934. gada 15. maijā Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, sadarbojoties ar aizsardzības ministru Jāni Balodi, veica valsts apvērsumu. Tajā pašā naktī tika ieņemti Saeimas, valdības un redakcijas ēku nami. K. Ulmanis izsludināja ārkārtas stāvokli, apturēja Satversmes darbību, izformēja Saeimu un aizliedza visas politiskās partijas. Viņš apvienoja premjera un Valsts prezidenta amatus, kļūstot par vienpersonisku valsts vadītāju.
2. attēls: Rīkojums par K. Ulmaņa apvērsumu avīzē "Latvijas Kareivis"
K. Ulmaņa režīma laikā dažādas sabiedrības jomas piedzīvoja pārmaiņas.
Sociālā jomā
Latvijā beidzās politiskā daudzveidība un vēlēšanas. Tika aizliegta opozīcija, ieviesta preses cenzūra un pastiprināta drošības struktūru vara. Vienlaikus sabiedrībā pieauga sajūta par kārtību un stabilitāti – nebija partiju strīdi un ikdiena kļuva paredzamāka.
Ekonomikā
K. Ulmanis īstenoja valsts vadītu ekonomiku. Tika veidotas valsts ražošanas un tirdzniecības apvienības: "Piens", "Sviests", "Bekons", "Rīgas piena centrāle" un citas. Tās pārņēma eksporta kontroli un palīdzēja lauksaimniekiem. Jaunsaimniekiem sniedza aizdevumus, konsultācijas un atbalstu. Ekonomika stabilizējās, taču valsts loma tajā ievērojami pieauga.
Tika uzsākti lieli infrastruktūras projekti, piemēram, Ķeguma hidroelektrostacijas būvniecība. Tas veicināja enerģētikas sektora attīstību un nodrošināja jaunas darbavietas.
3. attēls: Ķeguma HES būvniecība 1937. gadā
Kultūras un ideoloģijas jomā
K. Ulmaņa politika koncentrējās uz latviešu nacionālās identitātes stiprināšanu. Tika popularizēta ideja par vienotu latviešu tautu bez partiju strīdiem, kā arī radīts Ulmaņa personības kults – viņš tika slavēts kā tautas "Tēvs" un "Vadonis". Prese, skolas, pasākumi – viss kalpoja ideoloģijai par tautas vienotību un uzticību valsts vadītājam.
Daudzas sabiedriskās organizācijas tika pārveidotas vai likvidētas. To vietā nāca režīmam lojālas struktūras, piemēram, Aizsargu organizācija, kas kļuva par nozīmīgu sabiedrības kontrolēšanas un mobilizēšanas instrumentu.
4. attēls: K. Ulmanis 1937. gada strādnieku svētkos
5. attēls: Aizsargu motociklisti organizācijas 20 gadu svinībās 1939. gadā
Svarīgi!
Aizsargi bija brīvprātīgo organizācija, kas darbojās Latvijā no 1919. līdz 1940. gadam. Tās galvenais uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību. Īpaši svarīga loma aizsargiem bija 1934. gada 15. maija apvērsuma laikā, kad tie sniedza militāru atbalstu Kārlim Ulmanim un kļuva par tā militāro balstu.
No vienas puses – Ulmaņa režīms spēja nodrošināt politisko kārtību, samazināt bezdarbu, stiprināt lauksaimniecības attīstību un veicināt nacionālo pašapziņu. Tika izveidotas valsts uzņēmumu apvienības, attīstīta infrastruktūra, kā arī valsts atbalstīja kultūru un izglītību.
6. attēls: Pļaujas svētki Rēzeknē 1936. gadā
Taču no otras puses – Ulmaņa režīms ierobežoja pilsoniskās brīvības: tika aizliegtas partijas, vēlēšanas un opozīcija, slēgti daudzi preses izdevumi, ieviesta cenzūra un veidots paša vadoņa personības kults. Cilvēkiem vairs nebija iespējams piedalīties politiskajos procesos, kritizēt varu vai iestāties par citādi domājošajiem.
7. attēls: 50 latu banknote ar K. Ulmaņa attēlu
Režīma bīstamība izpaudās faktā, ka tika iznīcināta demokrātiskās kultūras tradīcija. Kad 1940. gadā Latvijā ienāca Padomju vara, valstij pietrūka spēcīgu institūciju un neatkarīgas sabiedrības struktūru, kas spētu pretoties jaunajai okupācijas varai. Autoritārisms bija mazinājis iedzīvotāju spēju kritiski domāt un iestāties par savām tiesībām.
Atsauce:
1. attēls: Latvijas Republikas 2. Saeima (31.07.2025.), nezināms autors;
2. attēls: Rīkojums par K. Ulmaņa apvērsumu avīzē "Latvijas Kareivis" (31.07.2025.), nezināms autors;
3. attēls: Ķeguma HES būvniecība 1937. gadā (31.07.2025.), nezināms autors;
4. attēls: K. Ulmanis 1937. gada strādnieku svētkos (31.07.2025.), nezināms autors;
5. attēls: Aizsargu motociklisti organizācijas 20 gadu svinībās 1939. gadā (31.07.2025.), nezināms autors;
6. attēls: Pļaujas svētki Rēzeknē 1936. gadā (31.07.2025.), nezināms autors; attēls ņemts no žurnāla "Atpūta";
7. attēls: 50 latu banknote ar K. Ulmaņa attēlu (31.07.2025.), autors Latvijas Banka.