Teorija

11. gadsimta vidū kristīgā baznīca bija sašķēlusies:
  • Rietumos bija nostiprinājusies Romas katoļu baznīca, tā vadīja un kontrolēja garīgo dzīvi Eiropā;
  • Austrumos bija izveidojusies Konstantinopoles pareizticīgā jeb ortodoksālā baznīca (Turku iekarotajās Dienvidaustrumeiropas zemēs bija izplatījies islāms.)
 
munster_lat_1550_150_b.jpg
Attēlā: Roma S. Minstera sastādītajā "Kosmogrāfijā", kas izdota 1550. gadā. Romā dzīvoja katoļu baznīcas galva - pāvests, un Roma bija kristīgās Eiropas centrs.
 
Renesanse ieviesa pārmaiņas 15. - 16. gs. cilvēku domāšanā. Bet jaunās vēsmas nebūt nenozīmēja arī tūlītēju baznīcas lomas mazināšanos sabiedrībā. Reliģija, ticība, vairums ikdienas dzīves tradīciju un paradumu saglabājās tādā pat veidā, kāds bija pastāvējis gadsimtiem ilgi - viduslaikos.
Cilvēki, protams, nepārstāja ticēt Dievam, bet daudzi vairs negribēja atzīt Romas pāvestu par Dieva vietnieku zemes virsū. Iebildumus raisīja katoļu baznīcas tieksme pēc varas un citi faktori:
  • Lielāka vara un ietekme, nekā valdniekam savā zemē, šajā zemē bija pāvestam un baznīcai, pat valdnieku tronī apstiprināja pāvests.
  • Pāvests un augstākie garīdznieki bija ne tikai garīgie vadītāji, bet bieži iesaistījās politikā.
  • Katoļu baznīcas pārstāvji ieņēma ietekmīgus valsts amatus.
  • Kara laikā pāvests, kardināli un arhibīskapi nereti bija pat armiju komandieri.
  • Baznīca iekasēja nodokļus un par naudu pārdeva garīgo preci - indulgences (grēku atlaides), mises (jeb mesas – katoļu galvenais dievkalpojums), sveces, ceremonijas, bīskapijas un baznīcas amatus.
 
traffic_in_indulgences_1943.3.4853.jpg
Attēlā: Katoļu baznīca tirgo indulgences. Vācu mākslinieka H. Holbeina kokgriezums. 16. gs. sākums
  • Baznīca uzskatīja, ka tai ir tiesības lemt, kas ir pareizi un kas nepareizi, pat ja garīdznieku viedoklis nesaskanēja ar Bībelē rakstīto.
  • Daudzi zemākie garīdznieki bija neizglītoti, līdz ar to īsti nesaprata un neskaidroja Svētos rakstus, bet bija māņticīgi, aizspriedumaini, un viņu ietekme uz draudzi - degradējoša.
  • Katoļu dievkalpojumi notika latīņu valodā, bija sabiedrībai nesaprotami, Bībeli nedrīkstēja tulkot nevienā citā valodā.
  • Pāvesta un kardinālu galmā, katoļu dievnamos valdīja greznība, izšķērdība.
  • Daudzi garīdznieki dzīvoja visai izlaidīgi, paši neievēroja baznīcas prasības kārtīgam kristietim, bet bija ārpus likuma varas - viņus varēja saukt pie kārtības un atbildības tikai katoļu baznīca, un tā ne vienmēr to darīja.
 
360_F_315931769_FqYgjuZBExkszsUAFuBwF4JZg40ZWfFb.jpg
Attēlā: 16. gs. laikā jaunuzceltā Sv. Pētera katedrāle Romā joprojām apliecina baznīcas tieksmi uz pārspīlētu greznības un varas demonstrēšanu - tajā ir koncentrēti izcilu mākslinieku šedevri, zeltīti dekori, daudzkrāsaina dārga marmora klājumi utt.
 
Monarhi bija neapmierināti ar pāvesta lielo ietekmi, centās nostiprināt savu varu, vairs negribēja atdot Romai lielu daļu savu nodokļu naudas.
Humānisti uzskatīja, ka izglītots cilvēks pats spēj izprast pasauli, viņam ir tiesības veidot savus spriedumus. Turpretī baznīca sludināja, ka cilvēkam nav jāsaprot, bet tikai jāiekaļ zināšanas - tās visas atrodamas Bībelē. Humānistu ietekmē cilvēki pievērsās studijām, zinot latīņu valodu, pētīja Bībeli, lai varētu veidot paši savus spriedumus.
Jau pirms reformācijas sākuma (to parasti datē ar 1517. gadu) nepakļāvību baznīcai demonstrēja humānisti, piemēram, Džons Viklifs (14. gs.).
 
Wycliffe_by_Kirby.jpg
Attēlā: Džons Viklifs, angļu prāvests un Oksfordas Universitātes profesors
 
Viņš vērsās pret baznīcas negācijām, neatzina dzīvi klosteros, baznīcas īpašumu vairošanu u.c. neatbilstības Kristus mācībai, viņš arī uzsāka Bībeles tulkošanu angļu valodā. Pēc nāves baznīca viņu nosodīja kā ķeceri un viņa pīšļus sadedzināja sārtā. 
Jans Huss (14./15. gs.), čehu garīdznieks, Prāgas universitātes maģistrs, par savu mērķi izvirzīja garīdznieku morāles celšanu, apšaubīja indulgences, savus sprediķus baznīcā viņš noturēja čehu valodā. Baznīca viņu uzaicināja uz diskusiju, bet apsūdzēja un pasludināja par ķeceri, sadedzināja uz sārta.
 
unnamed.jpg
Attēlā: Jans Huss (melnā tērpā centrā) Konstances koncilā. Vācu mākslinieka K.F. Lesinga glezna, 19. gs.
 
Viņa nāve izraisīja milzu sašutumu čehos, sākās nacionāla kustība - "husītu kustība", tās radikālais virziens pārauga militārā cīņā pret katoliskajiem valsts vāciešiem. 
Husītu kustības atzars transformējās, līdz 18. gs. nonāca arī Vidzemē - hernhūtiešu kustība, kas būtiski iespaidoja arī latviešu tautas vēsturi.
Nesaudzīgu kritiku baznīcai un tās garīdzniekiem veltīja Nīderlandes humānists Roterdamas Erasms darbā "Muļķības slavinājums", šo darbu katoļu baznīca iekļāva aizliegto darbu sarakstā, bet tā idejas jau bija izplatījušās Eiropā.
 
oil-Desiderius-Erasmus-panel-Hans-Holbein-the.jpg
Attēlā: Roterdamas Erasms. Vācu mākslinieka H. Holbeina glezna, 16. gs. sākums 
 
Nevienam no humānistiem nebija mērķis sagraut baznīcu, bet daudzi uzsvēra reformu nepieciešamību.
Arī katoļu baznīcas koncili (augstāko baznīcas pārstāvju sanāksmes) izskatīja nepieciešamību mainīt novecojušo baznīcas kārtību, pat izvirzīja priekšlikumus, tomēr nekas netika mainīts un paveikts.
Baznīcas kārtība līdz 16. gs. sākumam palika nesatricināma.
 
Reformācija aizsākās tieši vācu zemēs, bet no tām izplatījās visā Eiropā. Tam bija vairāki cēloņi:
  • Katoļu baznīcai Vācijā piederēja lieli zemes īpašumi, un tajos iekasētie nodokļi aizplūda uz Romu.
  • Vācu tauta nebija vienota, jo daļu zemju pārvaldīja firsti, daļu – katoļu garīdznieki, kuriem nerūpēja vācu tautas nacionālās intereses, jo viņi kalpoja Romas baznīcai.
  • Vācijā nebija spēcīgas centralizētas varas. Neatkarīgie sīko valstiņu valdnieki – firsti, kuriem nebija sava karaspēka, savas naudas un neatkarīgas tiesas, tomēr visādi centās iegrožot Vācu Romas impērijas ķeizara varu.
 
800px-HRR_1400.png
Attēlā: Vācu Svētās Romas impērijas (vācu) zemes 1400. gadā, tikpat sašķelta teritorija bija arī 17. gs. vidū
 
Vācija bija kā pulvera muca, un Mārtiņš Luters to uzspridzināja.
M. Luters bija mūks, teoloģijas profesors Vitenbergas Universitātē Saksijā. Viņš izteica savu neapmierinātību par grēku atlaižu – indulgenču tirdzniecību, kuru pāvests bija uzsācis, lai gūtu līdzekļus vērienīgajai Sv. Pētera katedrālei Romā, Luters norādīja arī uz citu baznīcas darbību, tās priesteru darbību neatbilstību Bībelei. 
(Par reformācijas gaitu - skat. nākošo teoriju.)
 
Atsauce:
http://www.grandvoyageitaly.com/history/-historic-map-of-rome-1550
https://t4.ftcdn.net/jpg/03/15/93/17/360_F_315931769_FqYgjuZBExkszsUAFuBwF4JZg40ZWfFb.jpg
https://www.nga.gov/collection/art-object-page.7775.html
https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Wycliffe_by_Kirby.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Jan_Hus#/media/File:Hus_(Lessing_1842).jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Portrait_of_Erasmus_of_Rotterdam#/media/File:Desidrius_Erasmus_by_Hans_Holbein.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a0/HRR_1400.png/800px-HRR_1400.png
Latvijas vēsture pamatskolai 2./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2012., 95.lpp.
Pasaules vēsture pamatskolai 2./ Jura Goldmaņa red. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 103.lpp. 
Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā./ Andris Rubenis. -Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.