Bībele ir vārds, ko izmanto jūdi un kristieši savu kanonisko svēto tekstu apzīmēšanai.
Mūsdienās ir noskaidrots, ka senebreji daudz aizguvuši no Divupes kultūras, jo viņi sākotnēji dzīvoja Mezopotāmijā. Arī Bībelē minēts, ka Ābrahāma ģimene dzīvoja Ūrā, no kurienes aizceļoja uz Kanaānu, tāpēc Bībelē var saskatīt senās Divupes mītu ietekmi.
Attēlā: Pirmā ar grāmatspiedi iespiestā grāmata - Bībele. 15. gs.
Grāmatspiedi izgatavoja Johans Gūtenbergs.
Kopš 20. gs. sākuma daudzu valstu zinātnieki ir pētījuši Divupes pagātni, salīdzinājuši Bībeles tekstus ar arheoloģisko izrakumu rezultātiem un atklājuši daudz interesanta.
Bībelē ir aprakstīti t.s. grēku plūdi, kuros izglābās vienīgi Noass ar ģimeni. Stāstu par to, kā Noass uzbūvēja šķirstu (kuģi) un kā viņš ar to izglābās pēc 40 dienu un nakšu lietavām, var izlasīt Bībelē, 1. Mozus grāmatas 6. – 8. nodaļā.
Attēlā: Noasa šķirsts plūdos, ko Bībele skaidro kā Dieva dusmu izpausmi
19. gs. 70. gados lielu satraukumu radīja ziņa, ka kādā no Londonas Britu muzeja līdzstrādnieka Džordža Smita atšifrētajām ķīļraksta plāksnītēm ir stāstīts par grēku plūdiem. Tas bija fragments no stāsta par Divupes valdnieku Gilgamešu, kuram par grēku plūdiem stāsta vienīgais tajos izdzīvojušais cilvēks, un šis izklāsts bija pārsteidzoši līdzīgs Bībeles stāstam.
Ne visi cilvēki varēja pieņemt domu, ka Bībeles stāsts ir aizgūts no šumeriem.
Izrakumi kapulauku apvidū deva pārsteidzošu atklājumus. Zem trīs metrus biezā duļķu slāņa atkal parādījās cilvēku apmetnes pēdas: ķieģeļi, gruži, ugunskura pelni, keramikas lauskas. (..) Lai uzkrātos gandrīz trīs metrus biezs dūņu un duļķu slānis, ūdenim ļoti ilgu laiku vajadzēja šeit sniegties gandrīz astoņu metru augstumā. Aplēsts, ka pie šāda līmeņa visa Mezopotāmija bija kļuvusi par palu upuri. Tātad notikusi vēsturē reti sastopama, milzīga stihiska nelaime. Cilvēkiem, kas tolaik dzīvoja katastrofas piemeklētajā apvidū, šie pali nozīmēja grēku plūdus, ar kuriem dievi sodījuši cilvēci. Nostāsti par notikušo katastrofu gadsimtu garumā pārgāja no šumeriem pie akadiešiem un babiloniešiem. Ebreji tos aiznesa no Divupes uz Kanaānu, pārveidoja pēc sava prāta un šo pašu radīto versiju uzņēma starp Vecās Derības svētajām grāmatām.
(Poļu vēsturnieks Zenons Kosidovskis par angļu arheologa Leonarda Vūlija 1922. gadā veiktajiem izrakumiem Ūrā, 1970. gads)
Attēlā: Ādams un Ieva Ēdenes dārzā.
Vācu mākslinieka L. Krānaha Vecākā (15./ 16. gs.) glezna.
Pats vārds „Ēdene” ir cēlies vai nu no Senās Divupes iedzīvotāju akadiešu vārda ar nozīmi „līdzenums”, vai arī no senebreju vārda ar nozīmi „bauda”, „prieks”. Vecās Derības grieķu tulkojumā Ēdenes dārzs tiek nosaukts par Paradīzi.
Bībelē rakstīts:
Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. (..) Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.
1.Moz. 2:8, 9,15.
Dārzs bija nozīmīgs tēls semītu stāstos, iespējams, kā pretstats tuksnesim, kas no visām pusēm apņēma cilvēku iekoptās zemes.
Attēlā: Tigras upes ieleja mūsdienās
Senās Divupes civilizācijas laikā šī upes ieleja bija zaļojoša un ražīga.
Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka senajos laikos Divupes zeme varēja pabarot aptuveni 48 miljonus cilvēku. Mūsdienu Irākā dzīvo 26,7 miljoni cilvēku, bet kādreiz ziedošās pilsētas karu rezultātā, diemžēl, ir nopostītas un atrodas zem tuksneša smiltīm. Varbūt kādreizējā Divupes dabas bagātība varēja būt iedomāta paradīze.
Bībeles vēstījums:
Visai pasaulei toreiz bija viena mēle un vienāda valoda. (..) Un tie (cilvēki) teica: „Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi.” Un tas kungs nonāca, lai apraudzītu pilsētu un torni, ko cilvēku bērni cēla. Un tas kungs sacīja: „Lūk, tā ir viena tauta un tiem visiem ir viena valoda. Tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams. Iesim, nolaidīsimies un sajauksim viņu valodu, ka tie vairs nesaprot cits cita valodu.
1.Moz.11:1,4-7
Attēlā: Bābeles tornis
Nīderlandes mākslinieka Pītera Brēgela 16. gs. glezna.
1. gt. p.m.ē. Babilonas pilsētā dzīvoja daudzu tautu cilvēki, kuri runāja daudzās un dažādās valodās. Pāri pilsētai pacēlās zikurāts, ko apbrīnoja ceļotāji no tuvām un tālām zemēm, arī no Palestīnas. Tas atgādināja Ēģiptes pakāpju piramīdas, bet tomēr bija citāds.
1922. gadā angļu arheologs Leonards Vūlijs atraka līdzīgu zikurātu Ūrā. Tas bija 25 m augsts. Bābeles tornis, kā paliekas 20. gs. sākumā arheoloģiskajos izrakumos Babilonas teritorijā konstatēja vācu arheologi, varēja būt apmēram 90 m augsts.
Ne tikai nosauktie, bet arī daudzi citi Bībeles stāsti, nav nepamatoti izdomājumi, - to vēsturiskā izcelsme ir noteikta, un Bībeles pētniecība turpinās arī mūsdienās.
Attēlā: 1997. gadā uz ekrāniem sāka izrādīt filmu par ebreju valsts valdnieku Zālamanu
Senebreju radītās Vecā Derības stāsti par vēstures notikumiem, personāžu likteņi - iedvesmas avots gan mūsdienu kino veidotājiem, gan iepriekšējo paaudžu māksliniekiem un literātiem.