Mūsdienās jau pierasts, ka latviešu valoda ir ne vien valsts valoda Latvijā, bet arī darba valoda Eiropas Savienībā, taču ceļš līdz šādam stāvoklim nav bijis viegls un vienkāršs.
Laiks | Lēmuma pieņēmums | Lēmums |
| 1988. gada 6. oktobris | Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas (LPSR) Augstākā Padome (AP) | Lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai |
| 1989. gada 5. maijs | LPSR AP | Valodu likums |
| 1992. gada 31. martā | LR Saeima | Latvijas Republikas LIKUMS Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valodu likumā |
| 1999. gada 9. decembrī | LR Saeima | Valsts valodas likums (spēkā no 2000. gada 1. septembra) |
Pašlaik spēkā esošā Valsts valodas likuma 3. pants nosaka:
“Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.”
Savukārt šī paša likuma 23. pants nosaka:
“Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.”
Eiropas Savienībā (ES) pozitīvi tiek vērtēta daudzvalodība.
ES Pamattiesību hartā minēts: "Eiropas valodas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas un veido neatņemamu Eiropas kultūras un civilizācijas daļu".
Ne velti Eiropas Savienības moto ir "Vienoti daudzveidībā".
Eiropas Savienībai ir 23 oficiālās un darba valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.
ES oficiālās un darba valodas statuss nozīmē, ka, ja minētajā valodā ES iestādēm tiek nosūtīts dokuments, tad arī atbilde tiek sniegta šajā valodā. Tāpat arī oficiālās un darba valoda statuss dod iespēju publicēt dokumentus oficiālajā periodikā konkrētajā valodā.
ES Pamattiesību hartā minēts: "Eiropas valodas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas un veido neatņemamu Eiropas kultūras un civilizācijas daļu".
Ne velti Eiropas Savienības moto ir "Vienoti daudzveidībā".
Eiropas Savienībai ir 23 oficiālās un darba valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovaku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.
ES oficiālās un darba valodas statuss nozīmē, ka, ja minētajā valodā ES iestādēm tiek nosūtīts dokuments, tad arī atbilde tiek sniegta šajā valodā. Tāpat arī oficiālās un darba valoda statuss dod iespēju publicēt dokumentus oficiālajā periodikā konkrētajā valodā.
Piemērs:
Pirmās ES oficiālās un darba valodas 1958. gadā bija franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu valoda.
Oficiālo valodu ir mazāk nekā dalībvalstu, jo dažās no tām runā vienā valodā. Piemēram, Beļģijā valsts valodas ir franču, nīderlandiešu un vācu, savukārt Kiprā vairums iedzīvotāju runā grieķu valodā, kurai ir oficiālās valodas statuss.
Eiropas Savienībā daudz tiek runāts par valodu kā vērtību, uzsverot, ka ikvienam ir jāpārzina vairākas svešvalodas. Tieši tādēļ 2002. gada martā, tiekoties Barselonas Eiropadomes sanāksmē, ES dalībvalstu vadītāji aicināja nodrošināt, lai ikvienam bērnam ES jau agrā bērnībā sāktu mācīt vismaz divas svešvalodas.
Oficiālo valodu ir mazāk nekā dalībvalstu, jo dažās no tām runā vienā valodā. Piemēram, Beļģijā valsts valodas ir franču, nīderlandiešu un vācu, savukārt Kiprā vairums iedzīvotāju runā grieķu valodā, kurai ir oficiālās valodas statuss.
Eiropas Savienībā daudz tiek runāts par valodu kā vērtību, uzsverot, ka ikvienam ir jāpārzina vairākas svešvalodas. Tieši tādēļ 2002. gada martā, tiekoties Barselonas Eiropadomes sanāksmē, ES dalībvalstu vadītāji aicināja nodrošināt, lai ikvienam bērnam ES jau agrā bērnībā sāktu mācīt vismaz divas svešvalodas.