Par vietniekvārdiem vairāk sk. www.uzdevumi.lv.
Personu un norādāmo vietniekvārdu lietojumā jācenšas ievērot precizitāte un skaidrība, lai nerastos pārpratumi.
Piemērs:
Nepareizi:
Somu hokejisti uzvarēja mūsu komandu ar viņu pašu stratēģiju.
viņu – somu vai mūsu hokejistu?
viņu – somu vai mūsu hokejistu?
Pareizi:
Somu hokejisti uzvarēja mūsu komandu ar rīdzinieku pašu stratēģiju.
Piederības vietniekvārds savs, runājot par 2. un 3. personu, lietojams tikai tad, ja nevar rasties pārpratumi.
Piemērs:
Es aicināju tevi uz savu istabu.
Sava istaba pieder 1. personai (es) vai 2. personai (tu)?
Ieteicams lietot personas vietniekvārdu viņš, runājot par dzīvām būtnēm, bet norādāmo vietniekvārdu tas – runājot par priekšmetiem, parādībām.
Piemērs:
Tētis ir aizņemts. Viņš raksta disertāciju.
Rakstāmgalds ir nekārtīgs. Tas būtu jāsakārto.
Norādāmie vietniekvārdi šis, šī, šāds, šāda tiek lietoti, runājot par kaut ko iepriekš minētu.
Vietniekvārdi šis, šī attiecināmi uz kaut ko tuvāku, tas, tā – uz tālāku.
Vietniekvārdi šis, šī attiecināmi uz kaut ko tuvāku, tas, tā – uz tālāku.
Noteiktais vietniekvārds pats lietojams kopā ar tāds salīdzinājuma nozīmē: tāds pats, nevis šāds pats.
Attieksmes vietniekvārdu kas un kurš lietojumā jāatceras, ka kurš lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.
Jāievēro vietniekvārdu kāds un kurš lietojums.
- kāds raksturo pēc īpašības vai pazīmes;
Kāds šodien laiks? - kurš - viena vienība tiek izcelta starp līdzīgām.
Kurš (no visiem klātesošajiem) apēda torti?
Vietniekvārds jebkurš attiecināms uz kādu no vairākiem bez īpašas atlases.
Piemērs:
Jebkurš (no klases) cītīgi mācās.
Noteiktie vietniekvārdi ikkatrs, ikkurš, ikviens attiecināmi uz katru no kopuma, kurā visi ir vienlīdzīgi.
Piemērs:
Ikkatrs gatavoja īpašu apsveikumu vecākiem izlaiduma dienā.
Jāievēro vietniekvārdu viens otram un cits citam lietojums.
- viens otram - ir tikai divi darītāji;
Abas vecmāmiņas uzadīja viena otrai skaistus cimdus. - cits citam - ir vairāki darītāji.
Draudzenes uzdāvināja cita citai jaukas mīļlietiņas.
Noliegtais vietniekvārds nekāds izsaka priekšmeta, darbības vai parādības pastiprinātu noliegumu, bet vietniekvārds neviens izsaka vispārēju noliegumu, runājot par cilvēkiem.
Piemērs:
Pēteris neņēma vērā nekādus aizrādījumus.
Pēteris neklausīja nevienu pieaugušo.
Saistījumā ar vietniekvārdiem šis, tas, pats, mans, tavs, savs, kāds, nekāds tiek lietotas īpašības vārdu noteiktās galotnes.
Piemērs:
Mans mīļākais gadalaiks ir vasara.
Vietniekvārdus manējais, tavējais, savējais drīkst lietot, neatkārtojot iepriekš nosaukto lietvārdu.
Piemērs:
Kaimiņu suns nerej. Manējais [suns] gan skaļi rej uz svešiniekiem.
Svarīgi!
Jāpārdomā, vai vienmēr teikumā nepieciešams atgriezeniskais vietniekvārds sevis un norādāmie vietniekvārdi.