• Personas vietniekvārdi – nosauc personas, kas piedalās runas situācijā
    es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas
  • Atgriezeniskais vietniekvārds – norāda, ka darbība vērsta uz pašu darītāju
    sevis
  • Piederības vietniekvārds – norāda uz piederību kādai personai
    mans, mana, tavs, tava, savs, sava
  • Norādāmie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm
    šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa
  • Jautājamie vietniekvārdi – ievada jautājuma teikumu
    kas, kurš, kura, kāds, kāda
  • Attieksmes vietniekvārdi – ievada palīgteikumu
    kas, kurš, kura, kāds, kāda
  • Nenoteiktie vietniekvārdi – norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm
    kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds
  • Noteiktie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem vai dzīvām būtnēm kā uz kaut ko noteiktu un pazīstamu
    katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati
  • Noliegtie vietniekvārdi – norāda uz noliegumu
    nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena
 
Atsauce:
http://www.liis.lv/latval/morfol/vietniekv.htm