Prievārdi saista divus patstāvīgus vārdus un norāda attieksmes starp tiem.
Piemērs:
Viņi gāja gar jūru.
Laiks ir ātrāks par vēju.
Mēs ar viņiem satiksimies rītvakar.
Puiši nogriezās aiz stūra.
Prievārdi ir nelokāmi vārdi.
Prievārds neveido teikuma locekli, bet gan ietilpst tajā.
Prievārds neveido teikuma locekli, bet gan ietilpst tajā.
Lielākā daļa prievārdu atrodas patstāvīgā vārda priekšā:
aiz kalna, no skolas, uz mājām, pār pļavu, pa upi.
Prievārdi dēļ, labadun pēc(iemesla nozīmē) vienmēr novietojami aiz patstāvīgā vārda:
noguruma dēļ, draugu labad, pieklājības pēc.
Prievārdu saistījums
Prievārdi ir saistīti ar noteiktām locījumu formām.
Vienskaitlī prievārdi saistās:
Vienskaitlī prievārdi saistās:
- ar ģenitīvu: aiz, apakš, bez, dēļ, iekš, iz, kopš, labad, no, pēc, pie, pirms, priekš, virs, zem un visi saliktie prievārdi ar -pus otrajā daļā: apakšpus, augšpus, ārpus, iekšpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus;
Grāmata nokrita aiz plaukta.
Kārlis dzīvo mājā šaipus upes.
- ar datīvu: līdz;
Es aiziešu līdz galdam.
- ar akuzatīvu: ap, caur, gar, par, pār, pret, starp;
Māra nostājās starp diviem bērziem. - ar datīvu vai akuzatīvu: pa;
Pārītis pastaigājās pa parku.
- ar instrumentāli: ar;
Linda runājās ar māsu.
- ar ģenitīvu vai akuzatīvu: uz.
Es ātri aizskriešu uz veikalu.
Vienam un tam pašam prievārdam var būt atšķirīgas nozīmes.
Tā nosakāma tikai vārdu savienojumā.
Piemērs:
Baidīties no zirnekļiem.
Braukt no Rīgas.
Izgatavot no koka.
Lasīt no grāmatas.
Strādāt no sirds.
Izcelties no zemniekiem.
Mazs no auguma.
Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs : RaKa, 2004. – 129 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 100.- 104.lpp.
Latviešu valodas praktiskā gramatika/B.Ceplīte, L.Ceplītis. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1997. – 227 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 100.- 106.lpp.
Latviešu valodas praktiskā gramatika/B.Ceplīte, L.Ceplītis. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1997. – 227 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 100.- 106.lpp.