Lasi tekstu un nosaki, kas ir sarunas partneri!
  
Atnākusi ziema, kaķis vairs nekā nevarējis lauka samedīt, un mājas krājumi arī beigušies. Palikuši tikai vairs miežu plāceņi, kuri gan patikuši pelītei, bet kaķim gribējies gaļas un tauku.
Domājis, domājis — pēdīgi teicis pelītei: «Vai zini ko? Iedod man vienu plāceni, šodien man jāiet kristībās!» Pelīte iedeva kaķim plāceni, un tas atkal ar līkumu aizlingoja uz tauku podiņu. Garšīgi saēdies, pārnāk ap pusnakti mājā. Pelīte jautā: «Kas tad ir tavs krusta bērns, dēls vai meita, un kādā vārdā viņu nokristīja?» Kaķis atbild, ka esot dēls un esot nokristījuši par Iesācīti.
Paiet pāra dienas, un kaķim atkal gribas tauku. Pārnācis no lauka, viņš saka: «Man atkal otram kaimiņam ir piedzimis dēls, un mani lūdz kūmās. Iedod man, pelīt, vēl vienu plāceni!»
Pelīte iedeva kaķim plāceni, un tas atkal ar līkumu aizlingoja uz mežu, kur atradās tauku podiņš. Kad nu viņš, labi paēdis, pārnāk mājā, pelīte atkal prasa: «Kāds nu šoreiz krustdēlam vārds?» — «Pustukšītis,» atņurd kaķis it kā iedzēries, uzkāpj uz krāsns un guļ.
 
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!