Teorija

Lielā lietvārdu grupa iedalāma divās mazākās grupās.
 
rūķītis
rūķītis Herbe
RUKI.png
HERBE_2.png
 
Kā  redzi - vienkārši rūķītis var būt viens no daudziem rūķīšiem, taču rūķītis Herbe ir tikai viens vienīgs.
Ja mēs kādu dzīvu būtni nosaucam savā vārdā, mēs to padarām īpašu.
Šos vārdus tā arī sauc īpašvārdi.
 
Svarīgi!
Nesajauc īpašvārdus ar īpašības vārdiem.
Īpašības vārdi ir vārdšķira, tie ir tie vārdi, kas pastāsta, kādas īpašības piemīt dzīvajām būtnēm un priekšmetiem.
Piemērs:
liels kalns, čakls bērns
Īpašības vārdus ar lielo sākumburtu raksta tikai teikuma sākumā.
Piemērs:
Liels kalns atradās pie ezera.
Ja vārds ir teikuma vidū, to raksta ar mazo sākumburtu.
Piemērs:
Pie ezera atradās liels kalns.
 
Šo vārdu grupas nosaukumu arī raksta citādi - ar diviem vārdiem: īpašības vārdi.
 
Savukārt  īpašvārdus  raksta ar lielo sākumburtu vienmēr: gan teikuma sākumā, gan vidū, gan beigās.
Piemērs:
Herbe bija cepuru meistars.
Tikai Herbes cepures bija īpašas.
Reiz cepure no noslīkšanas izglāba pašu Herbi.
 
Īpašvārdi ir visi dzīvo būtņu vārdi.
Piemērs:
suns Greta
kaķis Šerloks
zēns Emīls
meitene Renāte
 
Pārējos lietvārdus, kas nosauc parastus priekšmetus un dzīvās būtnes, sauc par  sugas vārdiem.
Sugas vārdi
Īpašvārdi
rūķis
suns
kaķis
zēns
meitene
Herbe
Greta
Šerloks
Emīls
Renāte