Pēc saziņas līdzekļiem tiek izšķirta:
- publiska (oficiāla, formāla) saziņa;
- personiska (neoficiālā, privāta, neformāla) saziņa.
Personiska saziņa pieder atsevišķam cilvēkam, nevis sabiedrībai vai valstij. Tā var būt gan mutvārdos, piemēram, draugu saruna, gan rakstveidā, piemēram, telefona īsziņa mammai.
Publiska saziņa arī var būt gan mutvārdos, piemēram, skolas direktora uzruna 1. septembrī, gan rakstveidā, piemēram, iesniegums uzņemšanai kādā pulciņā.
Ikvienam jāmācās pareizi rakstīt vēstules, jāapgūst to rakstīšanas prasmes, lai atstātu par sevi inteliģenta un izglītota cilvēka iespaidu.
Uz papīra vēstules sāka rakstīt 14. gadsimtā, bet aploksnes un pastmarkas lieto kopš 19. gadsimta vidus.
Rakstot vēstuli vecmāmiņai vai draugam, rakstīsi privātu vēstuli. Rakstveida saziņā starp tuviem un labi pazīstamiem cilvēkiem bieži tiek sūtītas privātas vēstules, tā ir personiska jeb neformāla (neoficiāla) saziņa.
Privāta jeb personiska vēstule ir rakstveida saziņas līdzeklis ar mērķi informēt, izteikt savu attieksmi vai paust savas jūtas.
Katrai vēstulei (arī runai un rakstam) ir adresāts un adresants.
Adresants — persona, kura raksta.
Adresāts — persona, kurai vēstule ir adresēta.
Adresāts — persona, kurai vēstule ir adresēta.
Privātas jeb neformālas vēstules uzbūve un rakstīšanas nosacījumi
Vēstules var rakstīt arī ar datoru, bet tādā gadījumā noteikti jābūt autora parakstam rokrakstā. Rakstot vēstuli, jāievēro vairāki nosacījumi:
- ja vēstule tiek rakstīta rokrakstā, tajā nedrīkst būt svītrojumu un labojumu, kā arī lapai jābūt glītai un kārtīgai, nav jābūt speciālam vēstuļu papīram, draudzenei, vecvecākiem var rakstīt arī uz līniju vai rūtiņu lapas, var uz dažādu krāsu papīra, bet lapa nedrīkst būt izplēsta no pierakstu klades;
- vēstules noformējums ir cieņas izrādīšana adresātam, rokrakstam jābūt salasāmam;
- ja vēstule tiek rakstīta ar datoru, vismaz parakstam jābūt rokrakstā, tādā veidā apliecinot, ka esi vēstules autors;
- vienskaitļa 2. personas vietniekvārdus Tu, Tavs visos locījumos rakstīt ar lielo sākumburtu;
- pieklājība prasa vispirms pievērsties vēstules adresātam, tikai tad sev, kaut arī rakstām labi pazīstamam cilvēkam, izmantojam pieklājības frāzes:
Paldies par Tavu vēstuli! Paldies Tev, ka atrakstīji! Sirsnīgs paldies par Tavu vēstuli! Priecājos par Tavu vēstuli! Atvaino, ka tik ilgi nerakstīju, bet ... Rakstu, lai Tev pateiktu/ izstāstītu/ nosūtītu ... Kā Tev iet? Ko dari? Kā mājās? Tik jauki bija saņemt kādu ziņu no Tevis... Tevi droši vien interesē, kā... Esmu ļoti priecīga, ka Tu mani atceries... Man ir prieks, ka varu Tev pastāstīt...
- vēstulei jābūt ievada daļai, galvenajai daļai un nobeigumam. Katra daļa jāsāk jaunā rindkopā ar atkāpi. Galvenajā daļā var būt vairākas rindkopas, tas atkarīgs no vēstules satura; saturs un stils atkarīgs gan no vēstules mērķa, gan no autora personības;
- lai vēstule būtu pārskatāma, ieteicams katru jaunu domu sākt jaunā rindā ar atkāpi;
- nobeiguma daļā jābūt atsveicināšanās frāzēm:
Mīlu! Bučas! Sveicieni Taviem vecākiem! Ļoti gaidu atbildi! Atā! Paliec sveiks! Nu tad – līdz nākamajai reizei! Pasveicini pārējos! Uz drīzu tikšanos! Ar sveicienu... Uz drīzu redzēšanos!
- noteikti jānorāda vēstules rakstīšanas vieta un laiks, vieta tiek norādīta lokatīvā:
Rīgā 2024. gada 23. maijā.
Ja pēc vēstules uzrakstīšanas, prātā ienācis kaut kas nepateikts, vēstules beigās var rakstīt piebildi, to apzīmējot ar lielajiem burtiem P. S. vai PS (no latīņu valodas "post scriptum" – "pēc uzrakstītā").
Pēc šīs piebildes vēlreiz jāparakstās. Paraksts atrodas lapas labās puses apakšā.
Pēc šīs piebildes vēlreiz jāparakstās. Paraksts atrodas lapas labās puses apakšā.
Reizēm neformālā saziņa vēstuļu formātā notiek interneta vidē jeb e-pastā. Par oficiālas un neoficiālas vēstules rakstīšanas un noformēšanas nosacījumiem vari atkārtot mācīto 5. klasē.
Privātas vēstules paraugs, kuru var sūtīt gan papīra gan e-pasta formātā. Rakstot e-pasta formātā, derētu norādīt vēstules tematu, bet datumu ievietot nav nepieciešams, jo tas jau ir redzams automātiski. Visi šie nosacījumi attiecas arī uz saziņu e-pasta formātā.
Ja rakstīsi vēstuli jaunsargu vienības komandierim ar mērķi viņu uzaicināt uz savu klases stundu, rakstīsi oficiālu vēstuli.
Oficiāla vēstule ir dokuments.
Rakstot publisku vēstuli, jāievēro "Vēstuļu rakstīšanas vadlīnijas", kuras izstrādājis Ministru kabinets.
Dokumentus rakstot, jāievēro noteikti nosacījumi. Tie izriet no vēstules rakstīšanas mērķa, kurš vienmēr vēstulē jānorāda, īpaši e-pasta un e-klases vēstulēs.
Oficiālām vēstulēm ir dažādi mērķi, piemēram, motivācijas vēstules. Šīm vēstulēm adresāts jānorāda uz vēstules veidlapas, jāizvēlas lietišķa valoda un noteikti jānorāda tās tapšanas laiks, vieta un veids, kā sazināties ar autoru.
Vēstules rakstīšanas shēma:
Jebkura vēstule – gan privāta, gan oficiāla – jāiesāk ar vēršanos pie adresāta. Reizēm šī vēršanās var būt vienlaicīgi gan sasveicināšanās, gan uzrunāšana.
Izvēlētā vēstules ievadfrāze arī noteiks, kādas pieturzīmes lietojamas tās pierakstā. Ja ievadfrāze ir tikai sasveicināšanās, aiz sveiciena vārda liekama izsaukuma zīme. Ja ievadfrāzi veido sasveicināšanās ar uzrunu vai uzrunas grupu, nepieciešams komats uzrunas vai uzrunas grupas atdalīšanai no sasveicināšanās vārda un izsaukuma zīme frāzes beigās.
Ja ir tikai uzruna vai uzrunas grupa, tās beigās liekama tikai izsaukuma zīme.
Labdien!
Labdien, direktora kungs!
Direktora kungs!
Ļoti būtiski ir ievērot pieklājību un izturēties ar cieņu pret adresātu. To var izdarīt pavisam vienkārši: izvēlēties baltu, tīru, nesaburzītu lapu, rakstīt skaidri, glīti un salasāmi, vietniekvārdus rakstīt ar lielo sākumburtu, vispirms pievērsties adresātam un tikai tad stāstīt par sevi, sasveicināties un atvadīties. Oficiālajās vēstulēs izmanto daudzskaitļa 2. personas vietniekvārdu Jūs, kuru visos locījumos raksta ar lielo burtu. Tā ir cieņas pazīme.
Svarīgi!
Visās vēstulēs jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas noteikumi!
Oficiālas vēstules paraugs:
Lai labāk apgūtu tematu, nepieciešams iegaumēt tajā lietotos jēdzienus.
Datums — skaitlisks mēneša dienas un gada apzīmējums.
Oficiāla vēstule — kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts kas ir dokuments.
Paraksts — personas pašrocīgi uzrakstīts vārds un uzvārds, kas ko apliecina.
Privāta vēstule — rakstveida saziņas līdzeklis ar mērķi informēt, izteikt savu attieksmi vai paust savas jūtas.
Vēstule — kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts.
Ja vēstule tiek sūtīta pa pastu, jāievēro aploksnes noformējums, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 392 (Rīgā 2010. gada 27. aprīlī) "Noteikumi par kārtību, kādā adresāta un sūtītāja adrese norādāma uz pasta sūtījuma."
Adresāta adresi norāda attiecīgā pasta sūtījuma (aploksnes puse, kurā nav atlokāmās malas) apakšējā labajā daļā vai centrā.
Attēlā: aploksnes priekšpuses paraugs
Svarīgi uz aploksnes aizmugures norādīt arī adresantu un tā adresi gadījumam, ja adresāts nav sasniegts un vēstule ir nosūtāma atpakaļ.
Attēlā: aploksnes aizmugures paraugs