Vēstulēs un citos darījumu rakstos tiek izmantota uzruna vai uzrunas grupa.
Uzruna ir vārds vokatīvā. Ja uzrunu paskaidro citi teikuma locekļi, veidojas uzrunas grupa.
Brālēn, es ieradīšos ciemos maija beigās!
Mīļo brālēn, es ieradīšos ciemos maija beigās!
Nepieciešams lietot atbilstošās pieturzīmes šo konstrukciju atdalīšanai, proti, komatu vai komatus, ja uzruna vai uzrunas grupa atrodas teikuma vidū.
Teikumos ar uzrunu nereti tiek izmantoti arī dažādi izsauksmes vārdi, kuri arī atdalāmi ar komatu no pārējās teikuma daļas.
Draugus parasti uzrunā vārdā, un vēstule jāsāk ar uzrunas vai uzrunas grupas teikumu, kuram jāatrodas lapas vidū, no augšējās malas atstājot brīvus apmēram 2-3 cm, uzrunā var izmantot arī parastās sasveicināšanās frāzes, teikuma beigās jābūt izsaukuma zīmei:
Cienījamie vecāki! Tomas! Mīļā Alise! Sveiks, Tomas! Labdien, skolotāj!
Aiz uzrunas vai uzrunas grupas jāizlaiž vismaz viena līnija, tikai tad ar atkāpi no lapas malas jāsāk rakstīt vēstules teksts.
Svarīgi zināt uzrunas veidošanas nosacījumus – vokatīva formas veidošanu personvārdiem, tais skaitā ar deminutīvu izskaņām.
Bieži privātā saziņā tiek izmantoti sugas vārdi, veidojot uzrunu, tāpēc svarīgi zināt to vokatīva formu.
Privātā saziņā tiek izmantota arī uzrunas grupa, tāpēc svarīgi zināt, kā pareizi veidot vokatīva formu.
Rakstot vēstules un uzrunājot kādu personu, tiek izmantoti personu un piederības vietniekvārdi.
Personu vietniekvārdi nosauc personas, kas stāsta vai par kurām runā.
Ir pirmās, otrās un trešās personas vietniekvārdi vienskaitlī un daudzskaitlī.
|
persona
|
vienskaitlis
|
daudzskaitlis
|
| 1. |
es
|
mēs
|
|
2.
|
tu
|
jūs
|
| 3. |
viņš, viņa
|
viņi, viņas
|
Personas vietniekvārdi ir lokāmi.
Savdabīgi loka vietniekvārdus es, mēs, tu, jūs:
Lietišķajos rakstos vietniekvārdus Tu, Tavs, Jūs, Jūsu visos locījumos raksta ar lielo burtu.
Vēlos Jums pateikties! Izlasīju Jūsu rakstu žurnālā...
Sen Tevi neesmu saticis. Es Tavu vēstuli saņēmu tikai vakar. Zinu, ka Tev nometnē noteikti ir interesanti.
Svarīgi!
Ja vietniekvārdi jūs, jūsu attiecināmi uz vairākām personām, tos raksta ar mazo burtu.
Aicinām jūs visus uz karnevālu. Man patika ciemoties jūsu ģimenē.
Svarīgi!
Vēstulēs un citos dokumentos personu vietniekvārdi Tu, Jūs visos locījumos no uzrunas un uzrunas grupas ir jāatdala ar komatu.
Tu, Kārli, man ilgi neesi rakstījis!
Vai Jūs, skolotāj Liepiņ, esat saņēmis manu projektu?
Piederības vietniekvārdi norāda uz piederību kādai personai.
Piederības vietniekvārdi tavs, tava norāda uz piederību vienskaitļa 2. personai un lietišķajos rakstos rakstāmi ar lielo burtu.
Paldies par Tavu vēstuli!
Piederības izteikšanai jūsu izmanto personu vietniekvārda jūs ģenitīvu, kurš arī rakstāms ar lielo burtu, ja tiek izmantota oficiālā saziņa:
Tagad Jūsu grupā ir daudz studentu.
Svarīgi!
Vēstulē nebūtu pieļaujamas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas.
Personvārdu lietojums datīva locījumā
Ir sieviešu un vīriešu uzvārdi ar nominatīva galotni -a, -e un uzvārdi, kuru pamatā ir sieviešu dzimtes lietvārdi ar galotni -s, kuru lietojumam datīva locījumā jāpievērš uzmanība, jo tiem atšķiras galotnes. Personvārdu lietojums datīva locījumā nepieciešams, rakstot lietišķos rakstus un adresātu uz aploksnes.
Personvārdu lietojumu regulē "Ministru kabineta noteikumi Nr.114".
Vīriešu dzimtes uzvārdus 4. deklinācijas datīva locījumā var palīdzēt veidot 1. deklinācijas lietvārdi, jo tiem ir vienādas galotnes:
galds – galdam, Lapa – Lapam.
Vīriešu dzimtes uzvārdu 5. deklinācijas datīva locījumā ar galotni -em ir vienkārši jāiegaumē:
Eglem, Apsem.
Vīriešu dzimtes uzvārdus 6. deklinācijas datīva locījumā var palīdzēt veidot 2. deklinācijas lietvārdi, jo tiem ir vienādas galotnes:
cālis – cālim, Klints – Klintim.
Reizēm par personvārdiem tiek izmantoti nelokāmie lietvārdi:
Kas? Stepko, Levi, Meri.
Kam? Stepko, Levi, Meri.
Šie vārdi nemainās nevienā locījumā.