Teikuma gramatiskais centrs jeb teikuma virslocekļi ir svarīga teikuma daļa, jo nosaka teikuma veidu pēc uzbūves. Teikuma priekšmets un izteicējs veido teikuma gramatisko centru.
Atkārto teoriju!
Teikuma gramatisko centru var veidot ne tikai teikuma priekšmets un izteicējs vai vismaz viens no abiem, bet arī ietvertais teikuma priekšmets vai galvenais loceklis.
Teikuma priekšmets atbild uz jautājumu kas?.
Izteicēja jautājumi
Piemērs:
Reiz zvēru ķēniņš rīkoja dzīres.
Kas rīkoja? – ķēniņš.
Kas rīkoja? – ķēniņš.
Ko darīja? – rīkoja.
Teikuma priekšmeti var būt vienkārši un salikti.
Izteicēja jautājumi
Lai labāk apgūtu izteicēja izteikšanas iespējas un iedalījumu, vēlams atkārtot teoriju par darbības vārda izteiksmēm un laikiem.
Lai noteiktu izteicēju darāmās kārtas īstenības izteiksmē, jāatrod teikumā vārds, kurš atbild uz kādu no tabulas jautājumiem:
Par izteicēju var būt arī jebkurš darbības vārds kādā no pārējām 3 izteiksmēm, izņemot pavēles izteiksmi, attiecīgi jautājums būs atbilstošs izteiksmei.
Atstāstījuma izteiksme – ko darot? ko esot darījis(-usi)? ko nedarot? ko neesot darījis(-usi)? u.c. personu formās.
Jānis jau nedēļu guļot (ko darot?) slimnīcā.
Vēlējumu izteiksme – ko darītu? ko būtu darījis (-usi)? ko nedarītu? ko nebūtu darījis (-usi)? u.c. personu formās.
Kaut mēs paspētu (ko darītu?) uz lidmašīnu!
Vajadzības izteiksme – kas (ir, bija, būs) jādara? kas nav (nebija, nebūs jādara?)
Telts bija jānojauc (kas bija jādara?) jau vakar.
Par izteicēju var būt arī darbības vārds ciešamajā kārtā, jautājums būs atbilstošs šīs kārtas darbības vārda formai.
Vēstule tiek nosūtīta laicīgi.
Teikuma priekšmets – vēstule – kas tiek nosūtīta laicīgi?
Izteicējs – kas tiek darīts? – tiek nosūtīta.
Izteicēji var būt vienkārši un salikti.
Teikuma virslocekļi var būt vienlīdzīgi.
Piemērs:
Anna un Kārlis devās pastaigā.
Sēņotāji ilgi klejoja pa mežu, bet tomēr atrada pareizo ceļu
Izpēti teoriju par vienlīdzīgiem teikuma priekšmetiem un vienlīdzīgiem izteicējiem!
Dažkārt teikuma gramatisko centru veido nevis divi, bet viens virsloceklis, ko mēdz saukt par galveno locekli. Tas ir vai nu teikuma priekšmets, vai izteicējs. To pasvītro ar trim svītrām.
Piemērs:
Skaists pavasaris. Jauki skanēja.
Dažkārt teikuma priekšmets teikumā nav minēts, bet to var izsecināt no darbības vārda galotnes. Tad veidojas teikums ar ietverto teikuma priekšmetu.
Teikumos ar ietverto teikuma priekšmetu izteicējs ir darbības vārds 1. (es, mēs) vai 2. (tu, jūs) personas formā. Darbības vārda galotne precīzi norāda uz vienīgo iespējamo teikuma priekšmetu.
Piemērs:
Izlasīju (es) ielūgumu un ļoti nopriecājos. Ja atnāksi (tu) pie manis rītvakar, varēsim (mēs) noskatīties filmu. Vai šodien darbu beidzat (jūs) pēcpusdienā?
Svarīgi!
Vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas vietniekvārdi (viņš, viņa, viņi, viņas) neveido ietverto teikuma priekšmetu, bet galveno locekli.
Piemērs:
Neatnāca uz satikšanos (viņš, viņa, viņi, viņas). Vēlējās iepazīties (viņš, viņa, viņi, viņas).