Lai mēs būtu zinoši valodas lietotāji, svarīgi apgūt teikuma palīglocekļus, jo veido teikumu un palīdz virslocekļiem. Katram teikuma loceklim ir savs pasvītrojuma veids, kas palīdz labāk izprast, kuri teikuma locekļi izmantoti.
Vari par tiem izpētīt teoriju.
Apzīmētājs un pielikums teikumā paskaidro lietvārdu.
Apzīmētājs ir teikuma palīgloceklis, kas teikumā raksturo ar lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu (piemēram, ar īpašības vārdu, divdabi, vietniekvārdu vai skaitļa vārdu) izteiktas parādības vai priekšmeta pazīmi.
To pasvītro šādi: apzīmētājs.
Nolija spirgts, atvēsinošs (kāds?) lietutiņš.
Apzīmētājs var būt saskaņots un nesaskaņots.
Saskaņotais apzīmētājs ir tai pašā locījumā, kurā apzīmējamais vārds.
Nesaskaņotais – nav tai pašā locījuma formā vai pat ir izteikts ar citas vārdšķiras vārdu.
Izpēti tabulu!
Pielikums ir teikuma palīgloceklis, kas paskaidro, precizē ar lietvārdu, vietniekvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu izteiktu parādību vai priekšmetu.
Pielikums vienmēr ir tādā pašā locījumā, kādā ir raksturojamais vārds, un bieži vien arī tādā pašā dzimtē un skaitlī. To pasvītro šādi: pielikums.
Skolotājai Kalnai nepieciešama direktora palīdzība.
Izpēti teoriju par pielikumu!
Papildinātājs un apstākļi paskaidro darbības vārdu.
Papildinātājs ir teikuma palīgloceklis, kas parasti kaut ko paskaidro par teikuma locekļiem, kuri izteikti ar darbības vārdu, lietvārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu, retumis arī ar izsauksmes vārdu.
Papildinātāji var būt vienkārši un salikti.
Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas paskaidro parasti ar darbības vārdu, īpašības vārdu vai apstākļa vārdu izteiktu teikuma locekli.
