Pareizrakstība un pareizruna ir nozīmīga latviešu valodas kultūras daļa, tāpēc šo nozaru problēmjautājumi ir ļoti aktuāli valodas lietojumā.
Ortogrāfija – noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos, šo noteikumu ievērošana praksē; pareizrakstība.
Nozīmīgākie pareizrakstības jautājumi ir:
- svešvārdu pareizrakstība,
- citvalodu īpašvārdu atveide,
- kopā un šķirti rakstāmi vārdi,
- lielo sākumburtu lietošana,
- salikteņu pareizrakstība,
- dažādu vārdšķiru vārdu pareizrakstība,
- vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā,
- vārdu saīsināšana.
Ortogrāfijas likumi jeb normas ir obligātas visiem valodas lietotājiem, lai nodrošinātu obligātās valodas kultūras pazīmes – pareizību, skaidrību, precizitāti un tīrību. Bet ortogrāfijas likumi ir mainīgi, meistarīgam valodas lietotājam jāseko līdzi valodas aktualitātēm.
Piemērs:
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums Nr. 1-15/1 Rīgā 2022. gada 31. martā "Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā".
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, 2022. gada 9. marta sēdē izskatot jautājumu par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, ar balsu vairākumu nolemj – [..] ieteikt šādus variantus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidei latviešu valodā: Київ – Kijiva (Kijeva); Харків – Harkiva (Harkova); Львів – Ļviva (Ļvova); Чорнобиль – Čornobiļa (Černobiļa). Tātad turpmāk visos tekstos un dokumentos latviešu valodā lietojamas ukraiņu valodas oriģinālformai vairāk atbilstošās nosaukumu formas Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, saglabājot iespēju lietot tradicionālās formas Kijeva, Harkova, Ļvova un Černobiļa tur, kur tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, 2022. gada 9. marta sēdē izskatot jautājumu par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā, ar balsu vairākumu nolemj – [..] ieteikt šādus variantus Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidei latviešu valodā: Київ – Kijiva (Kijeva); Харків – Harkiva (Harkova); Львів – Ļviva (Ļvova); Чорнобиль – Čornobiļa (Černobiļa). Tātad turpmāk visos tekstos un dokumentos latviešu valodā lietojamas ukraiņu valodas oriģinālformai vairāk atbilstošās nosaukumu formas Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, saglabājot iespēju lietot tradicionālās formas Kijeva, Harkova, Ļvova un Černobiļa tur, kur tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.
Latviešu valodā bieži vārdu izruna saskan ar rakstību, tāpēc pirmais vārdu pareizrakstības nosacījums ir to pareiza izruna (ortoēpija). Taču daudz ir arī tādu vārdu (vārdformu), kuru rakstību nosaka īpaši likumi.
Latviešu valodas ortogrāfijas pamatā ir divi galvenie principi.
Fonētiskais princips – raksta burtus, kas atbilst dzirdamajām valodas skaņām.
Fonētiskais princips – raksta burtus, kas atbilst dzirdamajām valodas skaņām.
Piemērs:
Vārdā migla ir piecas skaņas, kuras rakstībā atveido pieci burti.
Morfoloģiskais princips – raksta burtus, kādi būtu vārda sastāvdaļu rakstījumā tad, ja skaņa būtu skaidrajā pozīcijā. Rakstot pēc morfoloģiskā principa, neatspoguļo skaņu pārveidojumus runas plūsmā, tāpēc labi jāzina vārdu sastāvdaļu robežas un jāprot atšķirt pozicionālās skaņu pārmaiņas no vēsturiskajām skaņu pārmaiņām.
Tātad, lai noteiktu vārda pareizrakstību pēc morfoloģiskā principa, ir jāizvēlas vārda pārbaudes forma, t.i., vārdforma, kurā skaņa ir skaidrajā pozīcijā.
Piemērs:
Labs – dzirdama skaņa p, bet pārbaudes formā labi dzirdama skaņa b.
Labprāt – saliktenis no vārdiem labs un prāts.
Labprāt – saliktenis no vārdiem labs un prāts.
Par vārdu pareizrakstību visātrāk var pārliecināties gan drukātās, gan digitālās vārdnīcās, dažādās gramatikas grāmatās, gan arī aktuālajos normatīvajos avotos.
Lai rakstītā tekstā parādītu kāda vārda precīzu izrunu, tiek izmantota transkripcija.
Transkripcija – pieraksta paņēmiens, kurā ar nosacīti pieņemtu zīmju sistēmu pēc iespējas precīzāk atspoguļo runu. Transkribēt – veikt transkripciju.
Fonētiskajā transkripcijā tiek izmantots starptautiskais fonētiskais alfabēts (International Phonetic Alphabet jeb abreviatūra IPA). Tas radīts uz latīņu alfabēta pamata. Valodniekiem, svešvalodu apguvējiem, tulkotājiem un citiem tas palīdz standartizēti attēlot runātās valodas skaņas. Transkripcijā tiek izmantoti skaņu atveidojošie burti un īpaši simboli. To, ka vārda pieraksts veikts transkripcijā, norāda kvadrātiekavas.
Piemērs:
Valoda [valuoda], logs [luoks], aploks [apluoks], dadži [daǯi], sens [sæns], runa [runa], runga [ruŋga].
Literārajā valodā nozīmīga ir arī pareizruna. Tās nozīme palielinājās reizē ar publiskās runas nozīmi. Pareizruna ir nozīmīga, piemēram, žurnālistikā radio, televīzijā, mākslā teātrī un kino, politikā, uzstājoties ar runu vai debatēs, izglītībā un zinātnē, informējot un lasot lekcijas.
Ortoepija – ir pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma, šo noteikumu ievērošana praksē; pareizruna.
Nozīmīgākie pareizrunas jautājumi ir:
- patskaņu un divskaņu izrunas normas,
- līdzskaņu izrunas normas,
- atbilstošs zilbes intonācijas lietojums,
- vārda uzsvara normas,
- runas intonācija.
Latviešu literārās valodas izrunas normas veidojušās, balstoties uz vidus dialekta izrunu. Ortoēpija, tāpat kā citas valodas parādības, ir pakļauta attīstībai – pareizrunas normas ir mainīgas. Piemēram, valodas praksē pastāv paralēlformas atsevišķu skaņu izrunā, uzsvara lietošanā.
Piemērs:
Svešvārdu, kas ir sens aizguvums, citrons var izrunāt ar patskani o [citrons] vai divskani uo [citruons]. Šāds izrunas paralēlvariants ir atļauts ar Zinātņu akadēmijas Pareizrakstības komisijas lēmumu un fiksēts „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” un citos normatīvos avotos.
Pareizruna ir nozīmīga valodas kultūras daļa. Nepareiza izruna traucē teksta uztveri, rada pārpratumus, ietekmē pareizrakstību.
Pareizrunas noteikumi ir cieši saistīti ar pareizrakstības normām, kas tiek fiksētas vārdnīcās, gramatikās un citos normatīvos avotos. Lai noskaidrotu kāda literārā vārda pareizrunu, var izmantot “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu”.
Pareizrunas noteikumi ir cieši saistīti ar pareizrakstības normām, kas tiek fiksētas vārdnīcās, gramatikās un citos normatīvos avotos. Lai noskaidrotu kāda literārā vārda pareizrunu, var izmantot “Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcu”.