Runājot par komunikācijas procesu, bieži tiek lietots sinonīms saziņa.
Darbības vārds sazināties precīzi norāda, kas šajā procesā notiek.
Svarīgi!
Sazināties — savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli.
Tātad komunikācijas procesā nenotiek tikai vēstījuma nodošana, tas paredz arī otra komunikanta reaģēšanu uz saņemto vēstījumu.
Komunikācijas procesā ir vairāki būtiski elementi.
Ziņojums ir zīmēs un simbolos izteikts saturs, kas no viena komunikanta tiek nodots otram.
Avots ir šī satura autors, kas izvēlas, viņaprāt, atbilstošās zīmes konkrētā satura izteikšanai.
Raidītājs ir līdzeklis, ar kuru vēstījums dodas no autora pie saņēmēja; raidītājs var būt gan cilvēka balss, gan kāds tehnisks līdzeklis.
Kanāls ir veids, kādā signāli no raidītāja nokļūst pie vēstījuma saņēmēja.
Saņēmējs no kanāla uztver signālus un konstruē no tiem savu vēstījumu.
Galamērķis ir vienas saziņas situācijas noslēgums, kas saistīts ar saņēmēja izveidoto vēstījumu; tā var būt refleksija, atgriezeniskā saite, cita vēstījuma nodošana utt.
Saziņas situācijas apraksts
Vēstījuma autors ir zēns, kas, ienākot klasē, sasveicinās.
Sasveicināšanās frāze "Labrīt!" ir vēstījums, kas tiek nodots, izmantojot verbālos saziņas līdzekļus un neverbālos saziņas līdzekļus (žestikulāciju un proksēmiku), un, iespējams, paraverbālos saziņas līdzekļus, kas nav novērojami situācijas vizuālā attēlojumā.
Raidītājs ir balss, un saziņas kanāls ir tieša klātienes komunikācija.
Vēstījuma saņēmējs ir skolotāja, kas no dzirdētajiem signāliem konstruē savu vēstījumu.
Šīs saziņas situācijas galamērķis, visticamāk, būs skolotājas atbildes sveiciens: "Labrīt!"
Komunikācijas procesu shematiski iespējams attēlot šādi:
