15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Elektroniskajā vārdnīcā www.tezaurs.lv komunikācija definēta šādi:
 
komunikācija
1. Sazināšanās; informācijas pārraide.
2. Cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi.
3. Savienojums; eja, atvere, kas savieno divus dobumus (medicīnā).
 
Vārds ir daudznozīmīgs, un tā pamatnozīmē atklājas tieši šis sazināšanās un informācijas pārraides process. Raugoties uz šīs vārdnīcas šķirkli, drīkst pieņemt, ka vārds komunikācija varētu tikt lietots kā vārda sazināšanās absolūts sinonīms. Latviešu valodā nav retums šādu absolūto sinonīmu pāru, kurus veido svešvārds un atbilstošas nozīmes latvisks vārds.
 
Tā kā vārds komunikācija nav latviskas cilmes vārds, tad likumsakarīgs ir nākamais solis —noskaidrot tā etimoloģiju un vārda nozīmes, lai pārliecinātos, ka vārds tiek lietots atbilstoši.
 
Svešvārdu vārdnīcā vārds tiek skaidrots šādi:
komunikācija
Izcelsme — latīņu communicatio.
1. Sakari, sakaru sistēma; vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai); satiksmes ceļi. 
2. Satiksmes ceļi, kas karaspēka izvietojuma rajonu saista ar bāzēm un aizmugures rajoniem.
3. Sazināšanās, informācijas pārraide.
4. Saskarsme, saziņa; domu, priekšstatu, jūtu u. c. apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā.
 
Savukārt citā svešvārdu vārdnīcā, kas atsaucas uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisiju, skaidrojums ir vēl citāds:
1. sakari, komunikācija
Datu pārsūtīšana no viena datora otram vai no vienas ierīces otrai, izmantojot speciālas sakaru ierīces vai sakaru programmatūru. Sakaru ierīces ir visas ierīces, piem., modemi, kabeļi, pieslēgvietas u.c., kas piedalās datu pārsūtīšanā, bet sakaru programmatūra ir lietojumprogrammu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanas procesu.
2. saziņa, komunikācija
Divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtā informācija ir saprotama abiem tās dalībniekiem.
 
Kā lasāms visās definīcijās, komunikācija ir ir process, kurā piedalās vismaz divi partneri. Ir dažādas teorijas par, piemēram, dzīvnieku komunikāciju, taču latviešu valodā tiks apskatīts tas komunikācijas process, kura dalībnieki ir cilvēki.
Komunikācija ir tāds zīmju process, kas var attīstīties no vismaz divu cilvēku citam uz citu savstarpēji vērstas un mērķtiecīgas komunikatīvās darbības.
Gatavojoties pētnieciskajam vai projekta darbam, savā plānā noteikti esi rakstījis tādus punktus kā “sameklēt informāciju” vai “apkopot informāciju”.
Šādos gadījumos tu patiesībā esi meklējis zīmes, lai konstruētu informāciju.
Ir divu veidu mākslīgi veidotas zīmes, kas tiek izmantotas šajā komunikācijas procesā.
Ikoniskā zīme — mākslīga zīme, kura tieši, detalizēti vai abstrakti kaut ko attēlo un tiek lietota šim nolūkam.
Simbols — mākslīga zīme, kuru lieto mērķtiecīgi un kurai nav līdzības ar to, ko tā apzīmē; tā nozīme ir pieņemta, un tā ir jāapgūst sociālā procesā.
Tātad komunikācijas procesā komunikanti (tie, kas aktīvi piedalās) dalās un uztver ar zīmēm veidotu vēstījumu, konstruējot to nozīmi, proti, veidojot informāciju.
Tieši šis komunikācijas procesa teorētiskais skaidrojums dod atbildi, kā cilvēki, redzot vai dzirdot vienus un tos pašus datus, spēj izdarīt diametrāli pretējus secinājumus. Proti, katrs no viņiem vēstījumā esošās zīmes ir dekodējis un interpretējis atbilstoši tiem resursiem, kas ir viņa rīcībā. 
Profesors, filoloģijas doktors Klauss Beks (Klaus Beck) uzsver, ka
"[..] informācija patiesībā ir process, nevis matērija".