15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Dzīve bezdarbībā nav iedomājama un ir neinteresanta — bez kustības, bez aktivitātēm, bez pārdomu mirkļiem, bez satikšanās ar draugiem un jaukām sarunām un bez citām darbībām.
Valoda nav iedomājama bez darbības vārda, kas nosauc visas šīs aktivitātes un tās raksturo.
Darbības vārda izteiksmes
Latviešu valodā darbības vārdam ir 5 izteiksmes: īstenības, atstāstījuma, vēlējuma, vajadzības un pavēles.
Īstenības: ēdu, ēdīšu,
atstāstījuma: esot ēdis,
vēlējuma: ēstu,
vajadzības: jāēd,
pavēles: ēd! ēdiet!
Darbības vārds mainās skaitļos, personās, kārtās un laikos!
  • Darbības vārda maiņa skaitlī un personā
Svarīgi!
Vienskaitlis: 1. persona — es, 2. persona — tu, 3. persona — viņš, viņa.
Daudzskaitlis: 1. persona — mēs, 2. persona — jūs, 3. persona — viņi, viņas.
  • Darbības vārda divas kārtas — darāmā un ciešamā
Darbības vārdam ir divas kārtas — darāmā un ciešamā, tās rāda, vai darbības veicējs teikumā ir minēts vai nav minēts.
1. Ja darbības vārds ir darāmajā kārtā, tad teikumā ir minēts arī šīs darbības veicējs, kas parasti ir nominatīva locījumā.
Piemērs:
Skolotāja pēc stundas klasē atvēra logu.
kas? – skolotāja
ko darīja? – atvēra – darbības vārds darāmajā kārtā.
2. Ja darbības vārds ir ciešamajā kārtā, tad teikumā nav minēts darbības veicējs, bet gan tikai darbības objekts, kas “cieš” darbības rezultātā.
Piemērs:
Starpbrīdī tika atvērti logi.
kas? – logi
kas tika darīts [ar logiem]? – tika atvērti.
Logi šajā gadījumā “cieš” – tie tika atvērti; darbības veicējs nav minēts – tas var būt gan skolotājs, gan skolēns, tika atvērti - darbības vārds ciešamajā kārtā.
Latviešu valodā ciešamo kārtu lieto retāk nekā darāmo kārtu. 
  • Darbības vārda laiki katrai izteiksmei ir atšķirīgi!
Darbības vārds īstenības izteiksmē nosauc darbību, kas notiek pašlaik, kas jau ir notikusi vai kas notiks. Nav izteiksmes rādītāja. Ir visi 6 darbības laiki — 3 vienkāršie, 3 saliktie.
Piemērs:
Vienkāršā tagadne: Es roku grāvi.
Vienkāršā pagātne: Es vakar raku grāvi.
Vienkāršā nākotne: Es rīt rakšu grāvi.
Saliktā tagadne: Es esmu rakusi grāvi.
Saliktā pagātne: Es biju rakusi grāvi.
Saliktā nākotne: Es būšu rakusi grāvi.
Darbības vārds atstāstījuma izteiksmē izsaka darbību, kuru runātājs tikai atceras, bet pats to nav piedzīvojis, proti, darbību veicis kāds cits. Izteiksmes rādītājs — darbības vārds beidzas ar -ot, -oties. Darbības vārdam atstāstījuma izteiksmē ir 4 laikivienkāršā, saliktā tagadne un nākotne.
Piemērs:
Darāmā kārta:
vienkāršā tagadne:
Viņš šodien rokot grāvi.
vienkāršā nākotne:
Viņš rakšot grāvi rīt.
saliktā tagadne.
Viņš esot racis grāvi.
saliktā nākotne:
Viņš būšot racis.
Ciešamā kārta:
vienkāršā tagadne:
Grāvis tagad tiekot rakts. (Bet neviens nezina, kas to rok.)
vienkāršā nākotne:
Grāvis tikšot rakts rīt.
saliktā tagadne:
Grāvis esot izrakts.
saliktā nākotne:
Grāvis būšot izrakts.
Vēlējuma izteiksmē darbības vārds izsaka darbību, kas varētu notikt, ja būtu atbilstoši apstākļi vai nosacījumi. Izteiksmes rādītājs — darbības vārds beidzas ar -tu, -tos. Darbības vārdam vēlējuma izteiksmē ir 2 laiki — vienkāršā un saliktā tagadne. 
Piemērs:
Vienkāršā tagadne: Es raktu grāvi. Grāvis tiktu rakts.
Saliktā tagadne: Es būtu racis. Grāvis būtu rakts.
Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību. Izteiksmes rādītājs — darbības vārds sākas ar jā- . Darbības vārdam vajadzības izteiksmē aplūko 3 vienkāršos laikus. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma.
Piemērs:
Vienkāršā tagadne: Man ir jārok grāvis. (teikumā ir var izlaist).
Vienkāršā pagātne: Man bija jārok grāvis.
Vienkāršā nākotne: Man būs jārok grāvis
Darbības vārds pavēles izteiksmē izsaka pavēli, pamudinājumu, aicinājumu vai lūgumu. Izteiksmes rādītājs — teikums, frāze beidzas ar ! Nav darbības laiku.
Piemērs:
Roc!