15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Pavēles izteiksme
Darbības vārds pavēles izteiksmē izsaka pavēli, pamudinājumu, aicinājumu, lūgumu.
Piemērs:
Nāciet mājās! Brauc lēnāk! Lai skrien ātrāk! Lidosim uz Parīzi! Brauciet uzmanīgāk!
Svarīgi!
Pavēles izteiksmei nav laiku.
Pavēles izteiksmes formas un veidošana
Atšķirīgas ir pavēles izteiksmes formas vienskaitļa un daudzskaitļa personās.
 
Persona
Vienskaitlis
Daudzskaitlis
1.
celsim! celsimies!
2.
cel! celies!
celiet! celieties!
3.
lai ceļas!
lai ceļas!
 
Vienskaitļa 2. personu (tu) veido no tagadnes formas, kas var beigties ar -i vai bez galotnes. Atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir galotne -ies.
Vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personu (viņš, viņa, viņi, viņas) veido ar partikulu lai un darbības vārda 3. personu:
Piemērs:
lai nes! lai pārceļas! lai zina! u.tml.
Daudzskaitļa 1. personā (mēs) lieto nākotnes formu, bet teikumam, protams, ir pavēles intonācija:
Piemērs:
Brauksim mājās! Celsim jaunu māju! Skatīsimies filmu!
Daudzskaitļa 2. personā (jūs) izmanto galotni -iet vai -ieties:
Piemērs:
nenoteiksme — griezt
īstenības izteiksmes tagadne — tu griez
pavēles izteiksme — (jūs) grieziet!
 
nenoteiksme — nākt
īstenības izteiksmes tagadne — tu nāc
pavēles izteiksme — (jūs) nāciet!
 
nenoteiksme — saukt
īstenības izteiksmes tagadne — tu sauc
pavēles izteiksme — (jūs) sauciet!
Svarīgi!
Stingru pavēli vai aizliegumu izsaka ar darbības vārda nenoteiksmi.
Nekustēties! Nesarunāties! Stāvēt!
Interpunkcija teikumos ar darbības vārdu pavēles izteiksmē
Svarīgi!
Ja teikumā ir izsauksmes vārds lūdzu un tam blakus ir darbības vārds pavēles izteiksmē, tad izsauksmes vārds atdalāms ar komatu vai komatiem no pavēles izteiksmes.
Piemērs:
Nāciet, lūdzu, istabā!
Paskaidro, lūdzu, kā tas notika!
Lūdzu, ienāciet manā mājā!
Svarīgi!
 Izsauksmes vārds lūdzu jāatšķir no darbības vārda īstenības izteiksmes 1. personas (es) formas, kur es nav minēts, jo tad komats lūdzu atdalīšanai nav nepieciešams.
Piemērs:
Izsauksmes vārds lūdzu un pavēles izteiksme: Brauciet, lūdzu, uzmanīgāk! Lūdzu, ejiet pastaigāties! Skrieniet, lūdzu, uzmanīgāk! Jālieto komati!
Darbības vārds lūdzu īstenības izteiksmē: Lūdzu (es) viņu braukt uzmanīgāk. Lūdzu (es) iet pastaigāties. Lūdzu (es) skriet uzmanīgāk.
Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas veidošana un lietošana
Jāuzmanās ar daudzskaitļa 2. personas (jūs) pareizu lietojumu, jo bieži vien tā tiek jaukta ar īstenības izteiksmi, kas šajā formā beidzas ar -at, -āt, -aties, -āties.
Pavēles izteiksmes dsk. 2. personas galotne ir -iet (tiešajiem darbības vārdiem) vai -ieties (atgriezeniskajiem darbības vārdiem).
Dsk. 2. personas galotnes priekšā ir tas pats līdzskanis, kas vsk. 2. personas galotnes priekšā.
 
Pavēles izteiksmes vsk. 2. persona
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
roc!
rociet!
ierocies!
ierocieties!
c!
ciet!
apgāzies!
apgāzieties!
di!
diet!
 
Īpaši jāievēro pavēles izteiksmes formu veidošana darbības vārdiem, kas nenoteiksmē beidzas ar -cīt vai -dzīt (mocīt, slaucīt, slodzīt, locīt, braucīt u.tml.). Šiem darbības vārdiem 2. personā nenotiek skaņu mija ne vienskaitlī, ne daudzskaitlī.
 
Pavēles izteiksmes vsk. 2. persona
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
moki!
mokiet!
slauki!
slaukiet!
slogi!
slogiet!
loki!
lokiet!
brauki!
braukiet!
 
Īstenības un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas salīdzinājums
Bieži vien jauc īstenības un pavēles izteiksmes lietojumu. Tādēļ der iegaumēt, kā atšķiras galotnes.
 
Īstenības izteiksmes dsk. 2. persona
Pavēles izteiksmes dsk. 2. persona
nākat
nāciet!
skatāties
skatieties!
laužat
lauziet!
lasāt
lasiet!
 
Jāievēro, ka var notikt līdzskaņu mija:
pirkt — pērc! pērciet!
gties dzies! dzieties!
Var notikt arī patskaņu mija:
prast proti! protiet!
Jautājuma teikumā lieto īstenības izteiksmi, jautājuma teikumā nedrīkst lietot pavēles izteiksmi.
Pareizi: Vai jūs lasāt grāmatas? Vai gribat piedalīties sacensībās?
Nepareizi: Vai jūs lasiet grāmatas? Vai gribiet piedalīties sacensībās?
 
Cilvēki savas domas izsaka teikumos. Teikumiem ir dažādi mērķi – pastāstīt, pamudināt, pavaicāt utt. Īpaši tas jāievēro, lietojot darbības vārdu pavēles izteiksmē.
Teikumu iedalījums pēc izteikuma mērķa
Latviešu valodā izšķir piecus teikuma tipus pēc runātāja attieksmes un saziņas mērķa.
  • Vēlējuma teikums izsaka novēlējumu, vēlēšanos: Laimīgu Jauno gadu!
  • Rosinājuma teikums izsaka aicinājumu, aizliegumu, atļauju brīdinājumu, ieteikumu, lūgumu, pamudinājumu un pavēli: Nāc dejot!
  • Izsaukuma teikums izsaka izbrīnu, prieku, bēdas, sajūsmu, sašutumu, sāpes, t.i.,emocijas: Ai, kā snieg!
  • Jautājuma teikums izsaka jautājumu: Vai tu cepsi piparkūkas?
  • Stāstījuma teikums izsaka faktu konstatējumu, stāstījumu, tēlojumu, vispārīgas atziņas: Mēs ar mammu cepām piparkūkas.
    Runā cilvēki šos dažādos mērķus izsaka ne vien ar vārdiem, vārdu kārtību teikumā, bet arī ar intonāciju.
Svarīgi!
Rakstos šo mērķi parāda teikuma beigu pieturzīmes.
Teikuma beigās var likt:
  • punktu, ja tas ir stāstījuma teikums;
    Es mācos 7. klasē.
  • jautājuma zīmi, ja tas ir jautājuma teikums;
    Kurā klasē tu mācies?
  • izsaukuma zīmi, ja tas ir izsaukuma, rosinājuma vai vēlējuma teikums;
    Ai, cik skaisti! Lūdzu, pasniedz cukuru! Lai tev izdodas uzvarēt sacensībās!
  • daudzpunkti, ja teikuma doma ir nepabeigta.
    Skatos uz krītošo sniegu un domāju...