Skaitļa vārds ir vienīgā vārdšķira, kuras pieraksts iespējams divos veidos – gan ar vārdiem, gan cipariem.
Simts kumeļu kopā sajūgti.
100 kumeļu kopā sajūgti.
Pierakstā izmantojami gan arābu, gan romiešu cipari.
 
Par arābu cipariem sauc to skaitļa vārdu pierakstu, kāds izveidojās Indijā apmēram pirms 1500 gadiem un kas 7. gadsimta arābu iekarojumu dēļ nonāca arī Eiropā.
Tā kā eiropieši, nezinādami ciparu izcelsmi, pārņēma tos no arābiem, tad ieviesās apzīmējums “arābu cipari”.
13. dzīvoklis
101 dalmācietis
 
Romiešu cipari ir senāki par arābu cipariem. Pirmie romiešu rakstu pieminekļi ir no 6. līdz 7. gadsimtam pirms mūsu ēras. Tas ir laiks, kad Romas valsts kļuva par lielu un varenu impēriju, tāpēc gluži loģiski izplatījās arī romiešu lietotā latīņu valoda un skaitļu pieraksts.
Par romiešu cipariem tu jau mācījies arī matemātikā:
 

Romiešu pierakstā ir septiņi cipari:
I
\(1\)
V
\(5\)
X
\(10\)
L
\(50\)
C
\(100\)
D
\(500\)
M
\(1000\)

Ja vieninieku raksta cita cipara labajā pusē, tas jāpieskaita.
II
1+1=2
VI
5+1=6
XII
10+1+1=12
 
Pieskaitīšanu veic tikai līdz trim vieniniekiem, četrus vieniniekus nepievieno.
VIII ir 8, bet IX ir 9.

Ja vieninieku raksta cita cipara kreisajā pusē, tas jāatņem.
IV
5-1=4
IX
10-1=9
IC
100-1=99

Ja skaitlī cits aiz cita seko vienādi cipari, tie jāsaskaita:
XX  10+10=20
CCC 100+100+100=300
 
Cipari jāsaskaita arī tad, ja aiz lielāka seko par to mazāks cipars.
XVI  10+5+1=16
MDCLXVI 1000+(500+100)+(50+10)+(5+1)=1666
 

Atņemšana jāveic tad, ja mazākais cipars atrodas pirms lielākā.
XL  50-10=40
XLIX (50-10)+(10-1)=49
 
 
Romiešu ciparu pieraksta sistēmā nav apzīmējuma skaitlim \(0\).
Arābu cipari lietojami, pierakstot gan pamata, gan kārtas skaitļa vārdus, bet romiešu cipari lietojami tikai kārtas skaitļa vārdu pierakstam.
arābu cipari
romiešu cipari
klase
(viena klase)
Pēteris I
(Pēteris Pirmais)

Ja arābu cipari izmantoti kārtas skaitļu pierakstam, aiz cipara liekams punkts.
1. kabinets (pirmais kabinets)
Aiz romiešu cipariem punktu neliek.
 
Latviešu valodā tradicionāli gada skaitli un datumu parasti pieraksta ar arābu cipariem, bet gadsimtu – visbiežāk ar romiešu cipariem.
2022. gada 1. septembris.
XXI gadsimts.
Latviešu valodā gadu un datumu var pierakstīt dažādi.
2022. gada 18. novembrī.
2022. g. 23. dec.
2022. g. 31. XII.
23. 06. 2022.
Izrunājot gadskaitli, lietojama nelokāmā forma "tūkstoš".
1919. gads – tūkstoš deviņi simti deviņpadsmitais gads
 
Ja divi skaitļa vārdi blakus izsaka nenoteiktu, aptuvenu daudzumu, komatu starp tiem neliek (divas trīs lapaspuses).
 
Laika intervālu var pierakstīt divējādi:
  • izmantojot domuzīmi 14.00 – 15.00,
  • izmantojot prievārdus no, līdz no 14.00 līdz 15.00.
Pirms pulksteņlaika lieto apstākļa vārdu pulksten, nevis lietvārdu pulkstenis. Aiz pulksteņlaika punktu neliek (pulksten 15.00).