Iepazīsties ar teksta fragmentu!
  
Aleksis paskatījās pa logu un ieraudzīja augstu virs sliedēm izkārtni. Tur bija rakstīts CENTRĀLĀ STACIJA. Durvis atsprāga vaļā. Cilvēki kāpa ārā no vagoniem un iejuka pūlī. Citi jau gaidīja un priecīgi izpleta rokas.
Aleksis izliecās pa logu, lai ieraudzītu vilciena pavadoni. Pēkšņi viņš ļaužu drūzmā pamanīja augstu, melnu platmali. Vai tas bija laupītājs? Varbūt pēc tam, kad bija aplaupījis Aleksi, viņš nemaz nebija izkāpis, bet tikai pārgājis uz citu vagonu?
Aleksis izlocījās kā čūska cauri ļaužu pūlim.
Tas nav kurš katrs, bet gan viņa ceļabiedrs.
Tas bija cilvēks, kuru viņš meklē! Paldies Dievam! Tas bija Goldens! Pašreiz viņš spraucās cauri koferiem un ceļasomām, un izskatījās, ka viņš steigtos.
“Pagaidi tik, neģēli,” Aleksis purpināja, “gan mēs tevi dabūsim rokā!”
Tad viņš atdeva savu biļeti, paņēma koferi otrā rokā, iespieda puķu pušķi padusē un joza šim cilvēkam pakaļ pa kāpnēm lejā.
Nedrīkstēja viņu izlaist no acīm.
 
Izraksti no teksta nenoteikto vietniekvārdu vīriešu dzimtes daudzskaitļa nominatīva formā:
  
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!