Īpašības vārda izteiktā pazīme var piemist dažādiem lietvārdiem, kādam – vairāk, kādam – mazāk.
Lai parādītu šīs pazīmes samēru, tiek izmantotas īpašības vārda salīdzināmās pakāpes.
Īpašības vārdam tādas ir trīs:
1) pamata pakāpe – nosauc pazīmi bez salīdzinājuma ar kādu citu;
2) pārākā pakāpe – nosauc pazīmi, kas piemīt lielākā mērā nekā kādam citam lietvārdam;
3) vispārākā pakāpe – norāda, ka šī pazīme konkrētajam lietvārdam piemīt vislielākajā mērā nekā kādam citam.
Piemērs:
1) liels sikspārnis
2) lielāks sikspārnis
3) vislielākais sikspārnis vai pats lielākais sikspārnis
Pārāko pakāpi veido, pamata pakāpei pievienojot izskaņu -āks vai -āka.
baiss –baisāks
tumša –tumšāka
Izskaņa – vārda pēdējais piedēklis un galotne.
Piedēklis -āk-, galotne -s vai -a.
Vispārāko pakāpi var veidot divējādi:
1) pārākajai pakāpei pievienojot vietniekvārda viss sakni;
dziļāka –visdziļākā
ātrāks –visātrākais
2) veidojot vārdu savienojumu ar vietniekvārdu pats vai pati;
gaišāka –pati gaišākā
skaļāks –pats skaļākais
Īpašības vārdam vispārākajā pakāpē vienmēr būs noteiktā galotne.
Salīdzināmās pakāpes nevar veidot visiem īpašības vārdiem, tāpēc ka visām pazīmēm nepiemīt spēja palielināties vai samazināties, piemēram, akls, kurls.
Arī tiem no latīņu valodas aizgūtajiem vārdiem, kuri jau izsaka pazīmi vispārākajā pakāpē, šo formu neveido.
maksimāls (vislielākais), optimāls (vislabākais)
Parasti salīdzināmās pakāpes neveido arī īpašības vārdiem, kas beidzas ar izskaņām:
* -ējs, -ēja, -ējais, -ējā
galējs, vidēja, malējais, vietējā
* -isks, -iska, -iskais, -iskā
vēsturisks
