Izrunājot vārdus, mēs atveram un aizveram muti, izmantojam mēli, lūpas un zobus, lai izveidotu skaņas, no kurām savukārt veidojas vārdi.
Vienu skaņu vai vairākas skaņas, ko mēs izrunājam ar vienu mutes atvērienu, sauc par zilbi.
|
Vienzilbīgi vārdi
|
Divzilbīgi vārdi
|
|
un
ir
te
vēl
|
ola
sala
mamma
tētis
|
Parasti zilbē galvenais ir patskanis vai divskanis, ar ko draudzējas viens vai vairāki līdzskaņi.
Patskanis vai divskanis arī viens pats var veidot zilbi.
Piemērs:
ū-dens, a-la, e-ja, ī-lens, o-la, ai-ta, au-gi, ie-dot
Ja starp diviem patskaņiem atrodas līdzskanis, tas pieder nākamajai zilbei.
Piemērs:
be-ka, sē-ne, lū-sis, lā-cis, kļa-va, sē-ta, zā-le, mā-ja
Ja starp diviem patskaņiem ir divi līdzskaņi, katrā zilbē paliek pa vienam līdzskanim.
Piemērs:
vār-na, mīk-la, eg-le, bur-kāns, des-mit, bēr-ni
Patskaņu vietā var būt arī divskaņi.
Piemērs:
lai-me, brau-ciens
Vārdi var būt īsi un gari, vienzilbīgi un vairākzilbīgi.
Lai noteiktu zilbes, tu vari ieklausīties, kādu vārda daļu tu izrunā ar vienu mutes atvērienu, bet vari ņemt palīgā arī roku.
Pieliec delnas virspusi nelielā attālumā zem zoda, lai, izrunājot vārdu, zods aizskartu roku.
Svarīgi!
Cik reižu zods pieskarsies rokai, tik zilbju vārdā.
Piemērs:
cept - 1 zilbe
maize - 2 zilbes
maiznīca - 3 zilbes
maizniecība - 4 zilbes
biezpienmaizīte - 5 zilbes
