Ikviens cilvēks savas dzīves laikā ir saskāries ar varu. Vara ir cilvēka vai cilvēku grupas spēja ietekmēt citu cilvēku uzskatus un rīcību.
 
Varas procesu veido divas daļas - varas nesējs un varai pakļautais. Varas nesējs spēj ietekmēt cilvēkus, ja viņam ir pieejams kāds no varas avotiem.
 
Varas avoti
Pastāv vairāki varas avoti:
  1. amats (piemēram, valdnieks, tiesnesis, policists);
  2. piederība pie grupas, kurai tradicionāli pieder vara sabiedrībā (piemēram, bramini Indijā, kompartijas līderi PSRS);
  3. sabiedrības pārliecība: kādam cilvēkam  piemīt īpašas spējas (piemēram, senie ticības sludinātāji Jēzus Kristus un Muhameds);
  4. nauda (piemēram, biznesa ietekme uz politiku);
  5. sabiedrībai svarīgas informācijas pārzināšana (piemēram, Ēģiptes priesteru spēja paredzēt Nīlas plūdu sākumu);
  6. militārs spēks (piemēram, militāro diktatoru kaudiljo vara Latīņamerikā);
  7. slava (piemēram, populāru personu spēja ietekmēt modi un uzskatus);
  8. radniecība (piemēram, vecāku un bērnu attiecības)."1
 
CEZAR.jpg
Romas imperators Gajs Jūlijs Cēzars
 
Ikdienas dzīvē ikkatram cilvēkam ir vara noteiktā cilvēku grupā (piemēram, vecākās māsas vai brāļa statuss ģimenē, klases vecākā ietekme klases dzīvē u.t.t.).
 
Formālā un neformālā vara
Vara var būt formāla un neformāla.
 
Formālo varu nodrošina likumi un rīkojumi. Tā pieejama cilvēkiem, kuri ieņem vadošus amatus valsts pārvaldē, uzņēmumā.
 
Neformālās varas spēku nosaka cilvēku ieradumi un uzticība. Neformālā vara pieejama cilvēkiem, kuri ieguvuši noteiktu lomu sabiedrībā, kuri pieder kādai grupai, ar kuras viedokli rēķinās un respektē.
 
"Varai ir pretrunīga loma cilvēku sabiedrībā. No vienas puses, bez varas nav iespējams panākt, lai sabiedrība darbotos kā vienots organisms. No otras puses, tas, kurš iegūst sabiedrībā varu, var to ļoti dažādi izmantot gan visas sabiedrības interesēs, gan tikai savā labā. Līdz ar to varas ietekme uz cilvēku ir atkarīga no tā, kā cilvēks uztver varas nesēju. Ja cilvēks jūt, ka varas nesējs garantē viņam izaugsmi, viņš atbalsta varu, ja ne - vara kļūst par cilvēka pretinieku. Pret formālu varu cilvēki sāk cīņu - ignorē tās lēmumus vai atklāti vēršas pret to, no neformālās varas tie cenšas novērsties."1