2. Globalizācija vēsturiskā skatījumā

Par laiku, kurā tieši sāka izpausties globalizācijas iezīmes, zinātnieki nav vienojušies. Daļa pētnieku uzskata, ka globalizācijas iezīmes vērojamas lielajās, senajās impērijās, piemēram, Romas impērijā (1.-5. gs.). Citi zinātnieki savukārt uzskata, ka īstā globalizācija sākās tikai līdz ar interneta ieviešanu 20. gadsimta beigās.

 

Andrē Gunders Franks (1929-2005), vācu ekonomists, sociologs un politologs, valstu savstarpējās attīstības atkarības teorijas pamatlicējs, uzskatīja, ka globalizācijas iezīmes tika vērojamas Mezopotāmijā, kad šumeri izveidoja tirdzniecības saites ar Indas ielejas civilizāciju 3.gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

 

Attēlā - Mezopotāmijas karte.

Tomas Lorens Frīdmans (1953), amerikāņu žurnālists un rakstnieks, iedala globalizācijas vēsturi 3 periodos.

 

Viņaprāt, 1.globalizācijas posmā tika savstarpēji saistītas valstis, 2.globalizācijas posmā savstarpēji tika saistīti uzņēmumi, bet 3.globalizācijas posmā tiek savstarpēji saistīti cilvēki. 

 

  

Agrīnā globalizācijas forma, kad savstarpēji tika saistīta dažādu valstu kultūra un ekonomika, attiecināma uz Hellēnisma periodu (senās Grieķijas vēstures posms no 336. g.p.m.ē. līdz 30. g.p.m.ē., kad Grieķija nonāca Romas impērija pakļautībā).

 

Hellēnisma periodā, pateicoties Aleksandra Lielā karagājieniem, grieķu kultūra izplatījās un nostiprinājās tālu aiz Grieķijas robežām.

 

 

Pilsētas, kuru centros attīstījās grieķu kultūra, atradās dažādu valstu teritorijās no Spānijas līdz pat Indijai (piemēram, Aleksandrija Ēģiptē, Antiohija Turcijā).

  

Attēlā - Aleksandra Lielā izveidotā impērija.

 

Šajā laika posmā radās doma par kosmopolītisku kultūru (cosmopolis tulkojumā no grieķu valodas nozīmē pasaules pilsēta).

 

Citi zinātnieki uzskata, ka globalizācijas pirmsākumi rodami tirdzniecības ceļu izveidē starp Romas impēriju, Partas valsti un Ķīnu. Šo valstu savstarpējā tirdzniecība rosināja Zīda ceļa izveidi, kas sākās Ķīnas rietumos un sniedzās līdz pat Romas impērijai.

 

Attēlā - zīda un garšvielu tirdzniecības ceļi.

  

Protoglobalizācijas (agrīnais modernās globalizācijas) posms saistīts ar Eiropas valstu kuģniecības jomas attīstību. Šis laikaposms attiecināms uz 16.-17. gadsimtu, kad par pirmajām jūras lielvalstīm kļuva Portugāle un Spānija, vēlāk arī Nīderlande un Lielbritānija.

 

17. gadsimtā globalizācijas procesi kļūst par sava veida privātā biznesa sastāvdaļu. Šajā laikā tika izveidotas privileģētas kompānijas, piemēram, Britu Austrumindijas kompānija (akciju sabiedrība, izveidota 1600. gada 31. decembrī; ar karalienes Elizabetes 1. dekrētu ieguva  privilēģijas tirdzniecības darbībai Indijā; pārtrauca savu darbību 1874. gadā; šī kompānija bija pirmā multinacionālā kompānija).

 

Attēlā - Britu Austrumindijas kompānijas karogs.

Vēl viena šāda kompānija bija Nīderlandes Austrumindijas kompānija (dibināta 1602.gadā; Nīderlandes parlaments piešķīra monopoltiesības veikt koloniālās darbības Āzijā; pirmā kompānija, kas izdevusi akcijas; bankrotēja un tika likvidēta 1800.gadā).

 

Attēlā - Nīderlandes Austrumindijas kompānijas firmas zīme.

Abas šīs kompānijas veica tirdzniecību ar citām valstīm, kontaktēja ar svešām kultūrām.

 

Šis atklājumu laikmets veicināja globalizācijas procesus, šajā laika posmā notika kultūras apmaiņa starp Eirāziju, Āfriku un Jauno pasauli.

 

Attēlā - zaļā krāsā iekrāsota Jaunā pasaule.

Lielā kultūru apmaiņa notika 15. gadsimta nogalē, kad Kristofors Kolumbs (1451-1506) 1492. gadā nokļuva Amerikā. Globalizācijas procesu norise paātrinājās līdz ar eiropiešu došanos uz jaunatklāto kontinentu.