Globalizācija ir process, kad palielinās to parādību skaits, kuras ietekmē visu pasauli. "Ja agrāk visus pasaules iedzīvotājus pamatā ietekmēja dabas pārmaiņas, tad tagad tām arvien vairāk pievienojas cilvēka radītās parādības."1
Globalizācija ir vispasaules ekonomiskā, politiskā, kultūras un reliģijas unifikācija un integrācija. Globalizācijas iespaidā pasaulē izveidojas darba dalīšana, kapitāla, darbaspēka un ražošanas resursu migrācija, ekonomisko, tehnoloģisko procesu un likumdošanas standartizēšana, dažādu tautu kultūru tuvināšanās un saplūšana. Globalizācijas iespaidā pasaules valstis kļūst savstarpēji saistītas, līdzatkarīgas viena no otras. Kultūras pētnieki globalizāciju apskata kā rietumu kultūras elementu ienākšanu dažādu valstu ikdienā.
Attēlā - Coca-Colas veikals Šanhajā.
Terminu globalizācija intensīvāk sāk izmantot kopš 20. gadsimta 80. gadu vidus. 2000. gadā Starptautiskais Valūtas Fonds izvirzīja četrus globalizācijas pamataspektus: tirdzniecība un naudas plūsma, kapitāla un ieguldījumu kustība, cilvēku migrācija, zināšanu izplatīšana. Ar globalizāciju sasaista arī klimata pārmaiņas, ūdens un gaisa piesārņošanu, okeānu un jūru zivju resursu pārmērīgu izmantošanu.
Mūsdienās globalizācija skar visas dzīves jomas. Gan pasaules valstu saimniecība, gan naudas plūsma kļūst kopēja. "Pasaules valstis vienojas par kopēju dabas aizsardzības un vides politiku."1 Informācija par dažādām kultūras norisēm, mūzikas ieraksti un kinofilmas aktīvi ceļo no vienas valsts uz otru. Jaunās kinofilmas vienlaicīgi parādās uz ekrāniem dažādās pasaules valstīs. Aizvien biežāk notiek dažādi starptautiski pasākumi, mākslinieku rīkotās akcijas. Rakstnieku darbi tiek tulkoti dažādās valodās, tādējādi viņu paustās atziņas kļūst pazīstamas ikvienam.
Lai gan globalizācija notiek visā pasaulē, tās procesi dažādas valstis un sabiedrības skar atšķirīgi. Lielāka informācijas aprite notiek starp tehnoloģiski attīstītākajām valstīm. Citās valstīs, kurās tehnoloģijas nav augsti attīstītā līmenī, globalizācija skar daļēji. Daži pētnieki uzskata, ka šobrīd globalizācija skar tikai 1.5-2% pasaules iedzīvotāju.
Attēlā - Globālās konkurētspējas indekss 2008. -2009. gadā. Tumši zaļā krāsa iezīmē valstis, kuru konkurētspējas līmenis ir visaugstākais.
Amerikanizācija
Globalizācija bieži vien asociējas ar amerikanizāciju, kas saistīts ar ASV lielo ietekmi pasaulē 20.gadsimta otrajā pusē. Holivudā tiek uzņemta lielākā daļa kinofilmu, kuras demonstrē visā pasaulē, šeit atrodas lielākās korporācijas (Microsoft, Coca-Cola, Apple u.c.).
McDonalds kļuvis par savdabīgu globalizācijas simbolu. Žurnāls The Economist, salīdzinot McDonalda produkta BigMac cenas dažādās pasaules valstīs, analizē dažādu valūtu pirktspēju.
Attēlā - McDonalds Šanhajā.
Globalizācijas indekss
Globalizācijas indekss atklāj, cik aktīvi kādā valstī notiek globalizācijas procesi. Nosakot šo indeksu, pētnieki apkopo dažādus datus par doto valsti - ar ko šī valsts tirgojas, cik šīs valsts iedzīvotāju lieto internetu, cik iedzīvotāju izmanto mobilos telefonus, cik aktīvi attīstās tūrisms, kādā līmenī ir valsts iedzīvotāju svešvalodu zināšanas.
Attēlā - interneta izmantošana dažādās pasaules valstīs.
Viens no populārākajiem globalizācijas indeksiem ir Šveices pētnieku grupas KOF izstrādātais globalizācijas indekss. Augstākais punktu skaits ir 100 punkti. 2013.gada pētījumā tika apstrādāti dati par 187 valstīm. Apkopojot rezultātus, tika secināts, ka vislielākais globalizācijas indekss ir Beļģijai (92.30 punkti), bet viszemākais - Austrumtimorai (24.35 punkti). Lielākajai daļai pasaules valstu, kuru sasniegumi tika analizēti šajā pētījumā, globalizācijas indekss bija 50-60 punkti.
Papildinformācija