Kultūras globalizāciju raksturo darījumu un patērētāju kultūras tuvināšanās visā pasaulē, dažādu valstu savstarpēja kontaktēšanās. No vienas puses, šī situācija sniedz iespēju popularizēt kādas tautas kultūras elementus visā pasaulē, bet no otras puses - populārākās starptautiskās kultūras norises var ieņemt nozīmīgu vietu kādas tautas kultūrā, tādējādi pakļaujot iznīcībai vietējās tradīcijas vai arī pārvēršot tās par internacionālām tradīcijām.
Daudzās valstīs pēdējā laikā kļūst aktuāls nacionālās kultūras atdzimšanas jautājums. Kultūras pētnieku darbi norāda, ka, neraugoties uz globalizāciju, dažādās pasaules valstīs pamata kultūras vērtības ir saglabājušās, tradicionālās vērtības, neraugoties uz pārmaiņām, ir atjaunojušās.
Analizējot globalizācijas procesu ietekmi uz kultūru, zinātnieki konstatējuši astoņas galvenās tendences.
- "Būtiski palielinās kultūras difūzijas procesi."1
Cilvēkiem vairāk pieejama informācija par dažādām kultūras parādībām. Tās tiek ātrāk izvērtētas un pārņemtas.
Attēlā - Valentīna diena Taipejā, Taivānā.
- "Palielinās masu kultūras īpatsvars."1|
Masu kultūru, salīdzinot ar elitāro kultūru, ir vieglāk pārdot. Globālos tīklus vairāk izmanto masu kultūras piedāvātāji. Sabiedrība vairāk izmanto masu kultūru, tās apjoms pieaug.
- "Palielinās reklāmas un naudas ietekme kultūrā."1
Masu kultūras popularizēšana atkarīga no reklāmas. Šī kultūra balstās uz reklāmas industrijas darbību. Ar laiku sabiedrība pierod, ka masu kultūras notikumi tiek reklamēti, attiecīgi to pieprasot arī no elitārās kultūras. Rodas situācija, kad kultūras pasākuma organizatoriem jāpiesaista lieli naudas līdzekļi, lai izveidotu sava pasākuma reklāmu un piesaistītu sabiedrības uzmanību.
- "Lielāku nozīmi kultūrā iegūst komunikācijas jautājumi."1
Kultūras elementu radītājiem jādomā arī par to, lai viņa darbu iepazītu ne tikai viņa dzimtajā zemē, bet arī aiz tās robežām. Attiecīgi jāpievērš uzmanība tam, kā uzrunāt un ieinteresēt citu tautu pārstāvjus.
- "Paātrinās globālo problēmu un vērtību apzināšana."1
Sabiedrībai ir lielāka iespēja uzzināt par citu tautu pieredzi kādā jautājumā. Tiek lielāka vērība piešķirta jautājumam par cilvēces kopīgiem pienākumiem pret dabu. Veidojas kopīgi pasaules ideāli un kultūrvaroņi.
- "Valodās ieplūst lielāks daudzums svešvārdu."1
Cilvēki iepazīst citu tautu kultūras. Ikdienā ienāk jaunas parādības, kurām dzimtajā valodā nav nosaukuma. Attiecīgi daudzās nozarēs palielinās svešvārdu daudzums.
- "Vienā valstī veidojas dažādas kultūras telpas.
Jaunie sakaru līdzekļi, it īpaši internets, dod iespēju katram cilvēkam izveidot savu kultūras vidi. Piemēram, lasīt mājas lapas un klausīties radio jebkurā valodā, skatīties jebkuras valsts televīzijas raidījumus."1 Citās zemēs ieceļojušie cilvēki var ilgstoši saglabāt savas tautas tradīcijas, norobežojoties no vietējām tradīcijām. Tādējādi vienā valstī var vienlaicīgi pastāvēt vairākas kultūras telpas.
- "Palielinās plaisa starp attīstītām un mazāk attīstītām valstīm."1
Globalizācijas procesos aktīvāk iesaistītas attīstītās valstis, tādēļ bieži vien globālie jautājumi tiek risināti, neņemot vērā mazattīstīto valstu viedokli. Tas savukārt padziļina plaisu starp attīstītajām un mazāk attīstītajām valstīm.