Satura rādītājs:
Materiāli skolotājiem
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Satura rādītājs | |
| 2. | Skolotājam | Mācību materiāla raksturojums |
Teorija
| Numurs | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
| 1. | Ģermāņu mitoloģija. Mītu avoti, ģermāņu pasaules uzskats | Prot raksturot ģermāņu saistību ar Skandināviju, zina ģermāņu mītu avotus, spēj raksturot ģermāņu pasaules uzskatu. |
| 2. | Ģermāņu mitoloģija. Pasaules un cilvēka rašanās, pasaules gals | Prot raksturot skandināvu uzskatus par pasaules un cilvēku rašanos, izprot priekšstatus par pasaules galu. |
| 3. | Ģermāņu mitoloģija. Dievu pasaule Āsgarda | Prot raksturot vienu no skandināvu mitoloģijā minētajām pasaulēm - dievu pasauli Āsgardu, pili Valhallu un tās iemītniekus - valkīras un eritreijus. |
| 4. | Ģermāņu mitoloģija. Āsi - galvenie dievi, Āsgardas iemītnieki | Prot raksturot dažus no Āsgardas iemītniekiem - āsiem (galvenais dievs, viņa sieva, dēli). |
| 5. | Ģermāņu mitoloģija. Āsgardas iemītnieki āsi | Prot raksturot tādus Āsgardas iemītniekus kā Bragi, Idunu, Gefjunu, Heimdalu, Lokiju. |
| 6. | Ģermāņu mitoloģija. Vānheimas iemītnieki vāni | Prot raksturot ģermāņu dievus - vānus, viņu darbību sfēras, zina iemeslu vānu - āsu karam. |
| 7. | Ģermāņu mitoloģija. Varonis Sigurds | Prot raksturot vienu no ģermāņu varoņiem - Sigurdu, viņa piedzīvojumus. Zina atšķirību starp "Volsungu sāgu" un "Nībelungu dziesmu", varoņiem Sigurdu un Zigfrīdu. |
Uzdevumi
| Numurs | Nosaukums | Tips | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ģermāņu mitoloģija. Mītu avoti | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot ģermāņu (skandināvu) mītu avotus, zina nosaukt rakstnieku, kurš apkopojis skandināvu mītus. |
| 2. | Pasaules uzbūve, mitoloģiskas būtnes, kuras dzīvo zem pasaule koka saknēm | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot skandināvu uzskatus par pasaules uzbūvi, zina nosaukt mitoloģiskās būtnes, kuras dzīvo zem vienas no pasaules koka saknēm. |
| 3. | Pasaules uzbūve, cilvēku pasaule | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot mazo pasauļu savstarpēji vienojošo elementu, spēj raksturot cilvēku pasauli Viduszemi veidojošos elementus. |
| 4. | Pasaules koks, gudrības avots | 1. izziņas līmenis | zema | 1 p. | Prot raksturot pasaules koku, zina nosaukt būtnes, kuras ietekmē koka mūžu, spēj raksturot gudrības avotu. |
| 5. | Pirmā milža un pirmo dievu radīšana | 1. izziņas līmenis | zema | 1 p. | Izprot skandināvu uzskatus par pirmo būtņu - milža un pirmo dievu - rašanos. |
| 6. | Cilvēku pasaules un cilvēku radīšana | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot skandināvu mitoloģiskos uzskatus par cilvēku pasaules un pirmo cilvēku radīšanu. |
| 7. | Ģermāņu uzskati par pasaules galu | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot ģermāņu uzskatus par pasaules galu, notikumus pēc pasaules gala. |
| 8. | Āsgarda, tās būvēšana | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Zina, kas ir Āsgarda, spēj raksturot tās tapšanu. |
| 9. | Āsgardas īpašā celtne, tās kareivīgās iemītnieces | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot vienu no Āsgardas īpašajā celtnēm, spēj nosaukt un raksturot tajā mītošās kareivīgās dievietes. |
| 10. | Einheriji | 2. izziņas līmenis | vidēja | 2 p. | Prot raksturot skandināvu mitoloģiskos tēlus - einherijus. |
| 11. | Dažu galveno dievu raksturojums | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot dažus no skandināvu dieviem, spēj nosaukt to darbības sfēras. |
| 12. | Dieviete Friga | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot vienu no skandināvu dievietēm - Frigu. |
| 13. | Āsu atribūti | 2. izziņas līmenis | vidēja | 6 p. | Prot raksturot skandināvu dievu atribūtus, spēj nosaukt šos dievus. |
| 14. | Dievs Baldrs | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot vienu no āsiem - Baldru. |
| 15. | Dievs Bragi | 2. izziņas līmenis | vidēja | 1 p. | Prot raksturot vienu no āsiem - Bragi. |
| 16. | Dievietes Gefjuna un Iduna | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot divas skandināvu dievietes - Gefjunu un Idunu. |
| 17. | Dievs Lokijs | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot vienu no skandināvu dieviem - dievu Lokiju. |
| 18. | Āsu vizuālais tēls | 3. izziņas līmenis | augsta | 6 p. | Prot attēlos atpazīt skandināvu galvenos dievus, spēj tos nosaukt vārdā. |
| 19. | Dievs Njords | 3. izziņas līmenis | augsta | 3 p. | Prot raksturot vienu no ģermāņu dieviem, vānu pasaules pārstāvi Njordu. |
| 20. | Dievs Freirs | 2. izziņas līmenis | vidēja | 3 p. | Prot raksturot vienu no vāniem - Freiru, izprot šī dieva saistību ar Zviedrijas karalisko ģimeni. |
| 21. | Dieviete Freija | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot vienu no skandināvu dievietēm - dievieti Freiju, zina šīs dievietes atribūtus. |
| 22. | Gulveiga, āsu un vānu karš | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot vienu no skandināvu mitoloģiskajiem tēliem - Gulveigu; izprot āsu un vānu kara cēloni, spēj raksturot šī kara rezultātu. |
| 23. | Varoņa Sigurda tēvs un audžutēvs | 1. izziņas līmenis | zema | 2 p. | Prot raksturot Sigurda tēvu, varoņa audžutēvu. |
| 24. | Sigurda zobens, bagātību iegūšana | 1. izziņas līmenis | zema | 1 p. | Prot raksturot Sigurda zobenu, zina tā priekšvēsturi, zina - kā Sigurds ieguva bagātības. |
| 25. | Sigurda gaitas pēc Brunhildes atbrīvošanas | 2. izziņas līmenis | vidēja | 4 p. | Prot raksturot notikumus, kas risinājās pēc tam, kad Sigurds bija saderinājies ar Brunhildi. |
Testi
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ģermāņu mitoloģija. Mītu avoti, pasaules uzbūve | 00:00:00 | vidēja | 10 p. | Spēj nosaukt ģermāņu tautas, zina - kuras ģermāņu tautas mīti veido priekšstatu par ģermāņu mitoloģiju kopumā; prot raksturot ģermāņu (skandināvu) mītu avotus, zina nosaukt rakstnieku, kurš apkopojis skandināvu mītus; prot rakturot skandināvu uzskatus par pasaules uzbūvi, zina nosaukt mitoloģiskās būtnes, kuras dzīvo zem vienas no pasaules koka saknēm; prot rakturot mazo pasauļu savstarpēji vienojošo elementu, spēj raksturot cilvēku pasauli Viduszemi veidojošos elementus; prot raksturot pasaules koku, zina nosaukt būtnes, kuras ietekmē koka mūžu, spēj raksturot gudrības avotu. |
| 2. | Ģermāņu mitoloģija. Pasaules, cilvēka rašanās, pasaules gals, Āsgarda | 00:00:00 | vidēja | 18 p. | Izprot skandināvu uzskatus par pirmo būtņu - milža un pirmo dievu – rašanos; prot raksturot skandināvu mitoloģiskos uzskatus par cilvēku pasaules un pirmo cilvēku radīšanu; prot raksturot ģermāņu uzskatus par pasaules galu, notikumus pēc pasaules gala; prot raksturot skandināvu pasaules uzbūves un laika ritējuma izpratni; zina, kas ir Āsgarda, spēj raksturot tās tapšanu; prot raksturot vienu no Āsgardas īpašajā celtnēm, spēj nosaukt un raksturot tajā mītošās kareivīgās dievietes; prot raksturot skandināvu mitoloģiskos tēlus - einherijus. |
| 3. | Ģermāņu mitoloģija. Dažu galveno dievu - āsu - raksturojums | 00:00:00 | vidēja | 15 p. | Prot raksturot dažus no skandināvu dieviem, spēj nosaukt to darbības sfēras; zina, kādā izskatā Odins parādījās cilvēkiem, prot raksturot vienu no āsiem – Toru; prot raksturot skandināvu dievu atribūtus, spēj nosaukt šos dievus; prot raksturot vienu no āsiem – Baldru; prot raksturot vienu no skandināvu dievietēm - Frigu. |
| 4. | Ģermāņu mitoloģija. Āsi | 00:00:00 | vidēja | 14 p. | Prot raksturot skandināvu dievus – Bragi, Heimdalu, Lokiju, dievietes Gefjunu un Idunu; prot attēlos atpazīt skandināvu galvenos dievus, spēj tos nosaukt vārdā. |
| 5. | Ģermāņu mitoloģija. Vāni | 00:00:00 | vidēja | 11 p. | Prot raksturot vienu no skandināvu dievu grupām – vānus; prot raksturot vienu no skandināvu mitoloģiskajiem tēliem - Gulveigu; izprot āsu un vānu kara cēloni, spēj raksturot šī kara rezultātu; prot raksturot vienu no ģermāņu dieviem, vānu pasaules pārstāvi Njordu; prot raksturot vienu no vāniem - Freiru, izprot šī dieva saistību ar Zviedrijas karalisko ģimeni; prot raksturot vienu no skandināvu dievietēm - dievieti Freiju, zina šīs dievietes atribūtus. |
| 6. | Ģermāņu mitoloģija. Sigurds | 00:00:00 | vidēja | 8 p. | Zina, kas ir spēkavīri Sigurds un Zigfrīds, kuru tautu literārajos sacerējumos tie atspoguļoti; prot raksturot Sigurda tēvu, varoņa audžutēvu; prot raksturot Sigurda zobenu, zina tā priekšvēsturi, zina - kā Sigurds ieguva bagātības; prot raksturot notikumus, kas risinājās pēc tam, kad Sigurds bija saderinājies ar Brunhildi. |
Mājasdarbu testi (slēpti no skolēniem)
| Numurs | Nosaukums | Ieteicamais ilgums: | Grūtības pakāpe | Punkti | Apraksts |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Ģermāņu mitoloģijas raksturīgās iezīmes | 00:00:00 | vidēja | 80 p. | Teorija: 1. Ģermāņu mitoloģija. Mītu avoti, ģermāņu pasaules uzskats, 2. Ģermāņu mitoloģija. Pasaules un cilvēka rašanās, pasaules gals, 3. Ģermāņu mitoloģija. Dievu pasaule Āsgarda, 4. Ģermāņu mitoloģija. Āsi - galvenie dievi, Āsgardas iemītnieki, 5. Ģermāņu mitoloģija. Āsgardas iemītnieki āsi, 6. Ģermāņu mitoloģija. Vānheimas iemītnieki vāni, 7. Ģermāņu mitoloģija. Varonis Sigurds. Uzdevumi: 1. Ģermāņu tautas, ģermāņu mitoloģijas izpētes avoti, 2. Ģermāņu mitoloģija. Mītu avoti, 3. Skandināvu izpratne par pasaules uzbūvi, laika ritējumu, 4. Pasaules uzbūve, mitoloģiskas būtnes, kuras dzīvo zem pasaule koka saknēm, 5. Pasaules uzbūve, cilvēku pasaule, 6. Pasaules koks, gudrības avots, 7. Pirmā milža un pirmo dievu radīšana, 8. Cilvēku pasaules un cilvēku radīšana, 9. Ģermāņu uzskati par pasaules galu, 10. Āsgarda, tās būvēšana, 11. Āsgardas īpašā celtne, tās kareivīgās iemītnieces, 12. Einheriji, 13. Odins, Tors, 14. Dievs Heimdals, 15. Dažu galveno dievu raksturojums, 16. Dieviete F_ |