Kubisms
Šis mākslas virziens radās apmēram divus gadus pēc fovisma kā savdabīgs pretmets. Fovistu atteikšanās no telpas attēlošanas rosināja citus māksliniekus uz jaunu telpisku efektu meklējumiem. "Kubisms ir pirmais no protestējošiem virzieniem, kas izmantoja deformāciju formveides uzdevumu dēļ. Trīsdimensionālu kubveida elementu parādīšanās jaunajās gleznās deva virzienam nosaukumu."
Par kubisma izveidotājiem uzskatāmi Pablo Pikaso un Žoržs Braks, vēlāk viņiem pievienojās arī H.Griss, R.Delonē, A.Lots, F.Ležē, A.Gleizs un J.Mecenžē.
 H.Griss "Pablo Pikaso portrets" |  H.Griss "Alus glāze un kārtis" |
Visspēcīgāk kubisms attīstījās Francijā. "To varētu izskaidrot ar frančiem piemītošu racionālismu, tieksmi uz konstruktīvu skaidrību. Taču, kad 1911.gadā kubisti izstādīja savus darbus Neatkarīgo salonā, sabiedrības doma bija satriekta. Gleznas uztvēra kā draudus pastāvošajai iekārtai."
| 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā Eiropas kultūras elite pirmo reizi iepazinās ar Āfrikas, Mikronēzijas un Amerikas pirmiedzīvotāju mākslu. Daudzus māksliniekus, piemēram, Polu Gogēnu, Anrī Matisu un Pablo Pikaso, ieinteresēja un saistīja šo darbu vienkāršība un pilnība. Pikaso interesēja Ibērijas, Āfrikas māksla, kā arī afrikāņu cilšu maskas. Šīs mākslas ietekme jūtama Pikaso pirmajā darbā kubisma stilā. |  Afrikāņu cilts maska |
Pirmo darbu kubisma stilā uzgleznoja Pablo Pikaso - "Aviņonas meitenes" (1906-1907). Šajā gleznā attēlotas stilizētas puskailu sieviešu figūras (tās tika ģeometrizētas). Šajā gleznā jūtama viduslaiku mākslas un afrikāņu tēlniecības ietekme.
Pikaso darba iedvesmots, arī Žoržs Braks sāka gleznot savus darbus šādā manierē (attēloja ģeometrizētas formas).
Līdz 1910.gadam abi šie mākslinieki gleznoja dabā, bet tad sāka strādāt darbnīcā. Galvenie gleznojamie objekti kļuva galds, krēsls, krūkas, glāzes, pīpes, mūzikas instrumenti. "Renesanses laika klusajās dabās perspektīva ļāva atrast katram attēlojamajam priekšmetam noteiktu vietu šķietamajā gleznas dziļumā, turpretī tagad uz audekla veidojās dažādi izvietotu priekšmetu projekciju kombinācijas. Līdz ar to ap 1910.gadu virziens pamatoti iegūst analītiskā kubisma nosaukumu."
Analītiskais kubisms (1910-1912)
Mākslinieks analizē objekta dabiskās formas un pārvērš tās ģeometriskās pamatformās. Objektu parāda nevis no viena skatu punkta, bet no dažādām pusēm, tādējādi iegūstot abstraktu objektu. Tiek noliegta perspektīva. Mākslinieks attēlo objektu vienlaicīgi no augšas, apakšas, iekšpuses, ārpuses.
Viņi parāda, ka viens objekts vienlaicīgi var būt dažāds, atkarībā no kāda skatu punkta tiek aplūkots. Tas sasaucas ar A.Einšteina teoriju par vienlaicīgumu. Gleznas tika radītas pelēcīgi brūnos toņos - kubisti pilnīgi noliedza krāsu.
Analītiskā kubisma paraugu vari aplūkot šeit -
Sintētiskais kubisms (1913-1914)
Objekts tiek "saskaldīts" un attēlots vairākās plaknēs, kas, attiecībā cita pret citu, izvietotas dažādos līmeņos.
 H.Griss "Vijole un šaha galdiņš" |  H.Griss "Ģitāra" |  H.Griss "Klusā daba ar augļu vāzi un mandolīnu" |
Kolāža
1911.gadā Braks izveidoja jaunu glezniecības tehniku - kolāžu.
Gleznā līdzās gleznotām detaļām tika pielīmēti papīra gabali, izgriezumi no avīzēm, auduma gabaliņi. Izmantoja arī ar krāsu sajauktus pelnus, zāģu skaidas, smiltis - tika radīti efekti, kas iedarbojas ne tikai uz redzi, bet arī uz tausti.
| "Šādu darbu mākslinieks neorganizē pēc kāda iepriekš pārdomāta meta, bet rada kompozīciju spontāni kolāžas tapšanas laikā. Kolāža liecina par tendenci nojaukt robežu starp mākslu un dzīvi. Līdz ar kolāžu kubistu darbos atkal ienāca krāsa, reizēm iepriecinot ar tīro toņu sulīgo spožumu, reizēm - ar klusinātiem toņu sakopojumiem." |  H.Griss "Sauljums" |
Kubisma attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Vienīgi Pikaso turpināja pieturēties pie kubisma idejām.
Žoržs Braks (1882-1963)
Daiļrades sākumā interesējās par fovismu, 1907.gadā tikās ar Pablo Pikaso. Abi mākslinieki sāk strādāt pie kubisma pamatjautājumiem. Viņu sadarbība turpinājās līdz 1914.gadam, kad Braks iestājās armijā un devās Pirmā pasaules kara cīņās.
Pablo Pikaso (1881-1973)
| Spāņu izcelsmes mākslinieks, dzīvoja Francijā. Kubisma principu izveidotājs, viens no kubisma pamatlicējiem. Gleznotājs, grafiķis, skulptors, keramiķis, rakstījis arī dzeju, stāstus, lugas. Savas daiļrades sākumā Pikaso glezno klasiskā stilā. Ar laiku viņš sāk meklēt jaunus paņēmienus pasaules attēlošanai. |  |
Zilais periods (1900-1905)
No 1900.gada līdz 1905.gadam Pikaso glezno skumjas noskaņas darbus, kuros attēloja ubagus, kropļus, neveiksminiekus, kuru vidū dažkārt attēloja arī sievietes - mātes, sirmgalvjus, ģimeni. Sievietes - mātes tiek gleznotas kā madonnas - apmetnī, ar bērniņu klēpī. Šie darbi tika gleznoti zilā krāsu gammā, tādēļ šo periodu dēvē par Zilo periodu Pikaso daiļradē.
Rozā periods (1905-1906)
1905.gadā gleznotājs pievēršas ceļojošo aktieru tēlojumam - kompozīcijās parādās klauni, Arlekīns, Pjero u.c. Pikaso interesēja nevis notikumi aktieru dzīvē, bet viņu dvēseles stāvoklis, savstarpējās attiecības. Sievietes vairs netiek attēlotas kā madonnas, bet kā trauslas, sievišķīgas, graciozas 20.gadsimta sievietes.
Šie darbi tapa sarkanos un rozā toņos, tādēļ šo periodu dēvē par Rozā periodu.
Šie darbi tapa sarkanos un rozā toņos, tādēļ šo periodu dēvē par Rozā periodu.
Kubisms
Pārmaiņas glezniecības manierē vērojamas gleznā „Aviņonas meitenes”, kas uzskatāma par pirmo mēģinājumu kubismā. Laika gaitā "Pikaso atsakās no sižetiskās tematikas un gleznojot pilnīgi nododas lietu strukturālo pamatu izzināšanai."
Pikaso aktīvi strādāja līdz pat savai nāves dienai. Viņš apguva aizvien jaunus žanrus un tehnikas.