Fovisms
Pirmais avangardistu mākslas virziens, izveidojies Francijā. Savu nosaukumu tas ieguva 1905.gada Rudens salona izstādē Parīzē, kurā piedalījās visi vienādi noskaņotie mākslinieki - novatori. Viņu krāsu risinājumi bija netradicionāli, tādēļ mākslas kritiķis L.Voksells viņus nosauca par fauves-mežonīgie zvēri. |  A.Matiss "Sieviete ar cepuri" |
Šī virziena pārstāvji ietekmējās no postimpresionistiem - Pola Sezana, Pola Gogēna, Vinsenta van Goga, pārņemot košo krāsu pielietojumu, atteikšanos no gaismēnām.
Fovismam raksturīgs tīru, košu krāsu pielietojums, krāsu kontrasti. Netiek izmantotas gaismēnas (neattēlo apjomu), netiek ievērota lineārā perspektīva. Reizēm attēlotie objekti tiek apvilkti ar tumšu kontūru.
Fovisma pārstāvji gleznoja dažāda žanra gleznas - portretus, klusās dabas, ainavas u.c.
Fovisma izveidotāji un spilgtākie šī virziena pārstāvji - Anrī Matiss, Andrē Derēns. Fovisma idejas saistīja tādus gleznotājus kā Albērs Markē, Moriss de Vlaminks, Žoržs Braks.
Šī stila uzplaukums saistās ar 1905.-1907.gadiem, pēc tam fovisma pārstāvji pievēršas citiem mākslas virzieniem.
Anrī Matiss (Anrī Emils Benuā Matiss, 1869-1954)
Fovisma virziena izveidotājs, spilgtākais šī virziena pārstāvis. Gleznotājs, tēlnieks, grafiķis.
Matiss ietekmējās no postimpresionisma glezniecības un japāņu mākslas, kam raksturīgs košu krāsu pielietojums un atteikšanās no gaismēnām. Interesēja arī puantilisms (lielākā daļa darbu, kas tapuši laikā no 1899. gada līdz 1905.gadam, gleznoti puantilisma tehnikā - krāsa klāta sīkiem punktiņiem). Pirmā personālizstāde notika 1904.gadā, diemžēl - neveiksmīgi.
1905.gadā kopā ar gleznotāju Andrē Derēnu devās gleznot uz Francijas dienvidiem. Šajā laikaposmā tapušiem darbiem raksturīga krāsu ekspresija, divdimensionālas kompozīcijas. Matiss kopā ar domubiedriem piedalījās Rudens salona izstādē 1905.gadā, kur mākslas kritiķis šo grupu nosauca par fauves - mežonīgie zvēri.
Matisa darbiem raksturīgs vienkāršu formu meklējums, krāsu harmonija. Gleznoja klusās dabas, aktus, interjerus, attēloja cilvēkus viņu ikdienas dzīvē.
Matiss ietekmējās no postimpresionisma glezniecības un japāņu mākslas, kam raksturīgs košu krāsu pielietojums un atteikšanās no gaismēnām. Interesēja arī puantilisms (lielākā daļa darbu, kas tapuši laikā no 1899. gada līdz 1905.gadam, gleznoti puantilisma tehnikā - krāsa klāta sīkiem punktiņiem). Pirmā personālizstāde notika 1904.gadā, diemžēl - neveiksmīgi.
1905.gadā kopā ar gleznotāju Andrē Derēnu devās gleznot uz Francijas dienvidiem. Šajā laikaposmā tapušiem darbiem raksturīga krāsu ekspresija, divdimensionālas kompozīcijas. Matiss kopā ar domubiedriem piedalījās Rudens salona izstādē 1905.gadā, kur mākslas kritiķis šo grupu nosauca par fauves - mežonīgie zvēri.
Matisa darbiem raksturīgs vienkāršu formu meklējums, krāsu harmonija. Gleznoja klusās dabas, aktus, interjerus, attēloja cilvēkus viņu ikdienas dzīvē.
 "Deja" |  "Sarkanā istaba" |
Matisa glezniecības maniere -
attēloja vispārinātas un plakanas formas, neattēloja gaismēnas, kā arī neizmantoja perspektīvi. Plaknes ieklāja ar tīru sarkano, zaļo, zilo, violeto krāsu, pievērsās spilgti krāsainiem objektiem, dažkārt tos apvelkot ar tumšu kontūru.
Mūža nogalē Matiss strādāja arī aplikācijas tehnikā.
Mūža nogalē Matiss strādāja arī aplikācijas tehnikā.
 "Ikars" |  Aplikācija |
Andrē Derēns (1880-1954)
Derēns vēlējās kļūt par inženieri, studēja inženierzinātnes, bet papildus apmeklēja gleznošanas nodarbības pie Eižena Karjē, kur iepazinās ar Anrī Matisu. Vēlāk, pēc Matisa ieteikuma nopietni pievērsties mākslai, pārtrauca inženierzinātņu studijas un iestājās Juliāna Akadēmijā.
1905.gada vasarā Derēns gleznoja Dienvidfrancijā kopā ar Matisu, bet vēlāk, kopā ar domubiedru grupu, piedalījās Rudens salona izstādē.
Laikā no 1905.gada līdz 1906.gadam dzīvoja Lielbritānijā, kur uzgleznoja slavenās Temzas krastmalas, Tauera tilta un Haidparka ainavas. Šie darbi ir dekoratīvi, tos veido košu, kontrastējošu krāsu laukumu saskaņa.
 "Kolouras piepilsēta" |  "Čaringkrosas tilts" |
1908.gadā Derēna gleznošanas stils mainījās Pola Sezana un agrīnā kubisma ietekmē - košo krāsu vietā tika izmantoti zaļie, brūnie, pelēkie toņi, bet sākot ar 1920.gadu abos darbos sāk izmantot stingru, klasisku zīmējumu.
Derēns gleznoja ainavas, portretus.
Moriss de Vlaminks (1876-1958)
Franču gleznotājs - autodidakts (kā arī rakstnieks, dzejnieks, vijolnieks, profesionāls velobraucējs).
Ietekmējās no Pola Sezana un Vinsenta van Goga.
1899.gadā tikās ar Andrē Derēnu un nopietni pievērsās glezniecībai. Pirmie nopietnie mākslas darbi tika uzgleznoti 1900.gadā. Laikā no 1904.gada līdz 1908.gadam darbojās fovistu grupā, pievērsās košu krāsu pielietojumam. Vlaminka daiļrades vēlākā posma darbiem raksturīga tumša krāsu palete. |  "Augļu dārzs" |
Vlaminks daudz ceļoja, tādēļ viņa darbos redzamas Londonas, Marseļas, Parīzes ainavas.