3. Koligatīvās īpašības

Šķīdumu īpašības, kuru pamatā ir izšķīdušās vielas daļiņu tieksme saistīties ar šķīdinātāja molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas, sauc par koligatīvām īpašībām.

 

Osmoze ir šķīdinātāja molekulu pāreja no mazāk koncentrāta šķīduma un koncentrētāku šķīdumu caur puslaidīgu membrānu.

kur R - Universālā gāzu konstante, T -  temperatūra, $c_s$ - šķīduma molārā koncentrācija.

 

Vielu šķīdumus, kuriem ir vienāds osmotiskais spiediens, sauc par izotoniskiem šķīdumiem.

  

Piesātināta tvaika spiediens $p_0$ katram šķīdumam noteiktā temperatūrā ir nemainīgs lielums, kas raksturo tā spēju iztvaikot.

Starpību $\mathrm{\Delta }p=p_0-p$ sauc par šķīdinātāja piesātināta tvaika spiediena pazeminājumu jeb depresiju.

Šķīdinātāja A piesātināta tvaika spiediens p virs šķīduma ir vienāds ar tīra šķīdinātāja piesātināta tvaika spiediena $p_0$ un šķīdinātāja moldaļas ${\mathrm{\chi }}_A$ reizinājumu:

 

 

Šķīdumu viršanas temperatūras paaugstinājums $\mathrm{\Delta }{T}_{\mathit{vir}š}$ ir tieši proporcionāls vielas B molalitātei šķīdumā:

$K_{\mathit{eb}}$ - ebulioskopiskā konstante, $b_B$ - vielas šķīduma molalitāte

 

Šķīdinātāja sasalšanas punkts atbilst temperatūrai, kurā šķīdinātāja cietās un šķidrās fāzes piesātināta tvaika spiedieni ir vienādi.

$K_{\mathit{kr}}$ - krioskopiskā konstante, $b_B$ - vielas šķīduma molalitāte