PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Šķīdumu koligatīvās īpašības
Šķīdumu īpašības, kuru pamatā ir izšķīdušās vielas daļiņu tieksme saistīties ar šķīdinātāja molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas, sauc par koligatīvām īpašībām.
Osmotiskais spiediens
Osmoze ir šķīdinātāja molekulu pāreja no mazāk koncentrāta šķīduma un koncentrētāku šķīdumu caur puslaidīgu membrānu.
Papildus spiedienu, ar kādu jāiedarbojas uz šķīdumu, lai apturētu osmozi, sauc par šķīduma osmotisko spiedienu.
kur R - Universālā gāzu konstante, T - temperatūra, - šķīduma molārā koncentrācija.
Vielu šķīdumus, kuriem ir vienāds osmotiskais spiediens, sauc par izotoniskiem šķīdumiem.
Šķīdumu piesātināta tvaika spiediena pazeminājums
Piesātināta tvaika spiediens katram šķīdumam noteiktā temperatūrā ir nemainīgs lielums, kas raksturo tā spēju iztvaikot.
Starpību sauc par šķīdinātāja piesātināta tvaika spiediena pazeminājumu jeb depresiju.
Šķīdinātāja A piesātināta tvaika spiediens p virs šķīduma ir vienāds ar tīra šķīdinātāja piesātināta tvaika spiediena un šķīdinātāja moldaļas reizinājumu:
Šķīdumu viršana un sasalšana
Šķīdumu viršanas temperatūras paaugstinājums ir tieši proporcionāls vielas B molalitātei šķīdumā:
- ebulioskopiskā konstante, - vielas šķīduma molalitāte
Šķīdinātāja sasalšanas punkts atbilst temperatūrai, kurā šķīdinātāja cietās un šķidrās fāzes piesātināta tvaika spiedieni ir vienādi.
- krioskopiskā konstante, - vielas šķīduma molalitāte
Atsauce:
Kokars, V. Vispārīgā ķīmija (1. daļa). Rīga: RTU izdevniecība, 2009. 286. lpp.