4. Elektrolītu ūdens šķīdumu īpašības

Skaitli, kas rāda, cik reižu elektrolīta šķīduma kāda no koligatīvajām īpašībām ir lielāka par tādas pašas koncentrācijas neelektrolīta šķīduma attiecīgo koligatīvo īpašību sauc par izotonisko koeficientu.

 

 

${\mathrm{\pi }}_{\mathit{el}}\mathit{un}{\mathrm{\pi }}_{\mathit{neel}.}$ attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu osmotiskais spiediens.

${\mathrm{\Delta }T}_{\mathit{vir}š.\mathit{el}}\mathit{un}{\mathrm{\Delta }T}_{\mathit{vir}š.\mathit{neel}}$ attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu šķīdumu viršanas temperatūra.

${\mathrm{\Delta }T}_{\mathit{kr}.\mathit{el}}\mathit{un}{\mathrm{\Delta }T}_{\mathit{kr}.\mathit{neel}}$ attiecīgi ir elektrolītu un neelektrolītu šķīdumu sasalšanas temperatūra.

 

 

Stipro elektrolītu šķietamo disociācijas pakāpi $\mathrm{\alpha }$ raksturo ar attiecību starp šķietami disociējušo daļiņu daudzumu un izšķīdušo daļiņu - formulu daudzumu.

 

Bezgalīgā atšķaidījumā $\mathrm{\alpha }$ = 1 un i = max.

 

Izotoniskais koeficients i un disociācijas pakāpe $\mathrm{\alpha }$ ir savstarpēji saistīti lielumi: