Teorija

Lai, zinot gāzveida vielas tilpumu (n.a.), aprēķinātu vielas masu, sākumā nosaka šīs vielas daudzumu:
n=VV0, kur
  • \(n\) – vielas daudzums (\(\mathrm{mol}\), \(\mathrm{mmol}\), \(\mathrm{kmol}\));
  • \(V\) – gāzveida vielas tilpums, kas ir mērīts normālos apstākļos (n.a.) (\(\mathrm{L}\), \(\mathrm{mL}\), \(\mathrm{m^3}\));
  • \(V_0\) – gāzveida vielas moltilpums (n.a.); \(V_0 = 22,4\ \mathrm{L/mol}\) (vai arī \(\mathrm{mL/mmol}\), \(\mathrm{m^3/kmol}\)).
 

Pēc tam, zinot vielas daudzumu, aprēķina šīs vielas masu:
m=nM, kur
  • \(m\) – vielas masa (\(\mathrm{g}\), \(\mathrm{mg}\), \(\mathrm{kg}\));
  • \(n\) – vielas daudzums (\(\mathrm{mol}\), \(\mathrm{mmol}\), \(\mathrm{kmol}\));
  • \(M\) – vielas nolmasa (\(\mathrm{g/mol}\), \(\mathrm{mg/mmol}\), \(\mathrm{kg/kmol}\)).

Gadījumā, kad, zinot gāzveida vielas masu, ir jāaprēķina, cik lielu tilpumu ieņem šī viela (n.a.), arī ir jāveic divas darbības.
 
Sākumā pēc formulas n=mM aprēķina šīs gāzveida vielas daudzumu un pēc tam, izmantojot formulu V=nV0, aprēķina, cik lielu tilpumu ieņemtu šī gāze normālos apstākļos (n.a.).
 
 Materiālu izstrādāja M. Gorskis un A. Zaičenko