Parastajos apstākļos visi metāli (izņemot dzīvsudrabu) ir cietas vielas. Metāliem raksturīgs īpatnējs metālisks spīdums, kuru rada metālu spēja atstarot gaismu.
Tehniski un ikdienā metālus iedala divās lielās grupās - melnajos metālos un krāsainajos metālos. Pie melnajiem metāliem pieder dzelzs un tās sakausējumi. Pie krāsainajiem metāliem pieder visi pārējie metāli.
Šāds iedalījums ir visai nosacīts, jo dzelzs nav melna - tai ir raksturīgs zilgani pelēks spīdums. Arī krāsainajiem metāliem un to sakausējumiem lielākoties nav raksturīga liela krāsu dažādība.
Metāli ir samērā viegli mehāniski deformējami. Sakarsētus metālu var viegli kalt, izstiept stieplēs, veidot (velmēt). Piemēram, no dzelzs stieņa ar 8-10 mm diametru var iegūt stiepli ar 2-3 mm diametru. Varu var izstiept vēl tievākā stieplē - ar diametru dažas milimetra simtdaļas. Tomēr daži metāli nav kaļami un veidojami, piemēram, antimons un bismuts ir trausli un no sitiena sadrūp. Metālu trauslumu palielināt dažādi piemaisījumi.
Metāli ir labi strāvas vadītāji. Elektrolīnijās izmanto alumīnija vadus.
Attēlā: alumīnija vadi elektropārvades līnijā
Metāliem ir atšķirīgas kušanas temperatūras, tos iedali viegli kūstošos un grūti kūstošos metālos.
Metālu ķīmiskās īpašības ir apskatītas iepriekš, mācoties par ūdeņradi, skābekli un ūdeni. Taču metālu ir daudz, un to ķīmiskās īpašības ir dažādas.
Metāliem raksturīgās ķīmiskās īpašības
Reakcijas ar vienkāršām vielām | Reakcijas ar ķīmiskajiem savienojumiem |
|
|