Visām bāzēm - gan šķīstošām, gan nešķīstošām - ir kopīga īpašība: tās reaģē ar skābēm, veidojot sāli un ūdeni.
Pēc indikatoru krāsas maiņas var izsekot, kā mainās reakcijas vide, bāzēm reaģējot ar skābēm - piemēram, nātrija hidroksīdam reaģējot ar sālsskābi. No tā var spriest par reakcijas gaitu.
Kolbiņā, kur atrodas nedaudz nātrija hidroksīda šķīduma, piepilina dažus pilienus fenolftaleīna šķīduma. Šķīdums krāsojas aveņsarkanā krāsā. Pēc tam no biretes sārma šķīdumam pilina klāt sālsskābes šķīdumu, kolbiņu visu laiku skalinot. Līdzko sārtā krāsa izzūd, skābes pilināšanu pārtrauc.
Attēlā: titrēšanas iekārta
Šķīdums kļuvis neitrāls, t.i., tajā nav ne sārma, ne arī skābes. Notikušo reakciju var attēlot šādi:
Līdzīgi ar skābēm reaģē arī citi sārmi.
Reakciju starp skābi un bāzi, kuras rezultātā veidojas sāls un ūdens, sauc par neitralizācijas reakciju.
Neitralizācijas reakcijas ir apmaiņas reakciju atsevišķs gadījums.
Sārmiem un nešķīstošajām bāzēm ir atšķirīgas īpašības. Nešķīstošās bāzes karsējot sadalās. Ja, piemēram, karsē vara (II) hidroksīda zilās nogulsnes, rodas vara (II) oksīds:
Bet sārmi karsējot nesadalās. Sārmu šķīdumi iedarbojas uz indikatoriem, saēd organiskas vielas, reaģē ar sāļiem un ūdens šķīdumā ar skābajiem oksīdiem. Sārmi saēd ādu, papīru, koksni, audus, vilnu.
Bāzu ķīmiskās īpašības
Sārmi | Nešķīstošās bāzes |
|
|