Nafta ir degošs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem. Tā ir viens no svarīgākajiem enerģijas resursiem.
Neapstrādātu naftu sauc par jēlnaftu. Naftas iegulas atrodas dziļi zemē un to iegūst, veicot urbumus Zemes virskārtā. Ir arī fiksēti gadījumi, kad nafta pati pa plaisām Zemes garozā izlaužas līdz tās virskārtai. Tāpēc nafta bija pazīstama jau senatnē. To sākotnēji izmantoja lampās un lāpās. Tikai sākot ar 19. gadsimtu to sāka pārstrādāt par degvielu un citiem produktiem. Nafta šajā laikā pat tika izmantota kā ārstniecības līdzeklis.
Attēlā: naftas ieguves vieta
Fizikālās un ķīmiskās īpašības
Pēc sastāva nafta ir ogļūdeņražu maisījums, kurā pamatā ir alkāni, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinājumi. Nafta satur arī arēnus un dažādu piemaisījumu - skābekli saturošus atvasinājumus, sēra atvasinājumus, slāpekļa atvasinājumus, kā arī naftā izšķīdušās naftas pavadgāzes, ūdeni, minerālsāļus. Naftas blīvums ir 650-1050 kg/m³; pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Tās viršanas temperatūra ir lielāka nekā 28 °C; sacietēšanas temperatūra no 26° līdz -60°; sadegšanas siltums 43,7-46,2 MJ/kg. Nafta šķīst organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas. Nafta ir šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns.
Nafta uzkrājas galvenokārt nogulumiežu tukšumos, veidojot iegulas, no kurām rodas naftas atradnes. Lielākā daļa atradņu atrodas iežu antiklinālās krokās platformu ieliecēs, ieliektās platformu malās, reģenerēto kalnu ieplakās, alpīno kalnu malās un ieplakās.
Veidošanās
Nafta veidojas un uzkrājas Zemes garozā. Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka tā radusies no augu un dzīvnieku atliekām, kas uzkrājušās jūras baseinu nogulās un pēc tam pārveidojušās litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļumā. Par to liecina hemofosiliju atklāšana naftā, kā arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums naftā, iežu organiskajās vielās un organismos. Tomēr eksperimentāli pierādīta arī neorganiskā naftas izcelšanās hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažādās reakcijās Zemes mantijā.
Izmantošana
Naftu plaši izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, bet galvenokārt par kurināmo iekšdedzes dzinējiem (gan tieši, gan sadalot frakcijās pēc viršanas temperatūras) un par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā daudzu dažādu ķīmisku produktu ražošanai. Nafta ir viena no galvenajām enerģijas izejvielām. Tā ir pirmajā vietā pasaules energobilancē.
Naftas ķīmiskā rūpniecība ir smagās rūpniecības nozare, ķīmiskās rūpniecības nozarkopa, kas aptver sintētisko materiālu un izstrādājumu ražošanu, izmantojot naftas pārstrādes rūpniecības un gāzes rūpniecības produkciju. Naftas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, organiskās sintēzes rūpniecības, gumijas-azbesta, gumijas izstrādājumus.
Naftas pārstrādes rūpniecība - smagās rūpniecības nozare, ietver uzņēmumus, kas no naftas iegūst dažādus naftas produktus (degvielu, eļļas, parafīnus, mazutu un citus). Naftas pārstrādes rūpniecības produktus izmanto dažādās tautas saimniecības nozarēs.
Naftas importa un eksporta atšķirība:
Ar tumšu krāsu atzīmētas lielākās naftas eksportētājvalstis, gaišā krāsā atzīmētas valstis, kuras naftu importē