Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā. Tās galvenā sastāvdaļa ir metāns un 0-20 % citu ogļūdeņražu. Dabasgāze ir viena no galvenajām tautsaimniecībā izmantojamām deggāzēm.
Vairums dabasgāzes ir veidojusies divos mehānismos: biogēnajā un termogēnajā. Biogēnajā procesā gāzi izdala mikroorganismi purvos, organismu atlieku sakopojumos, seklos nogulumos. Dziļāk Zemes dzīlēs pie augstākas temperatūras un spiediena gāze termogēnajā procesā veidojas no nogulumos esošām organismu atliekām.
Pirms dabasgāzi nogādā patērētājiem, to parasti attīra, atstājot pārsvarā tikai metānu. Metāns ir gāze bez smaržas un krāsas. Lai vieglāk būtu noteikt noplūdes, dabasgāzei pievieno odorantus, kuriem ir spēcīga smaka.
Dabasgāzei, salīdzinot ar citiem kurināmā veidiem, priekšrocība ir samērā zemā cena un tas, ka to sadedzinot, nerodas gandrīz nekādi izmeši. Tai sadegot, izdalās gandrīz tikai oglekļa dioksīds un tvana gāze. Dabasgāzes 1 m³ siltumspēja ir aptuveni 35 600 kJ.
Dabasgāzi plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. No metāna iegūst etilēnu un acetilēnu, kurus tālāk izmanto dažādu produktu ražošanai. Tāpat metānu izmanto ūdeņraža rūpnieciskai ieguvei.
Dabasgāzes sastāvs:
Viela | Ķīmiskā formula | Procentuālā daļa, % |
metāns | 70-90 | |
etāns | 0-20 | |
propāns | 0-20 | |
butāns | 0-20 | |
oglekļa dioksīds | 0-8 | |
skābeklis | 0-0.2 | |
slāpeklis | 0-5 | |
sērūdeņradis | 0-5 | |
cēlgāzes | \(\mathrm{Ar}\), \(\mathrm{He}\), \(\mathrm{Ne}\), \(\mathrm{Xe}\) | neliels daudzums |
Dabasgāzes uzkrāšana
Lielus dabasgāzes daudzumus uzkrāj, gāzi iepumpējot pazemē, šādas krātuves var veidot tikai dažās vietās, kur šim mērķim pazemē ir atbilstošais iežu sastāvs. Šāda gāzes krātuve ir parādīta attēlā:
