Ūdeņu piesārņojums ir divu veidu:
1. Piesārņojums ar augu barības vielām - fosforu un slāpekli, sauktiem arī par biogēniem, kuras kaitē pašām ūdens ekosistēmām, pārmērīgi palielinot ūdensaugu augšanu. Rezultātā ūdenstilpes pārklāj aļģu kārta, dziļumā izzūd skābeklis, aizaug piekraste. Procesu sauc par ūdenstilpju eitrofikāciju. Ietekme ir lielāka uz ezeriem un jūru, mazāka - uz upēm. Piesārņojuma cēloņi ir cilvēku un dzīvnieku radītie produkti, veļas pulveri un lauku mēslošana, avoti - sadzīves notekūdeņi un laukkopības noteces.
Latvijas ūdeņu galvenā problēma ir fosfors no sadzīves notekūdeņiem.
Fosfora piesārņojuma Latvijas ūdeņos pieaug, un rezultātā ūdensobjektu, it sevišķi ezeru, stāvoklis pasliktinās. Fosfora piesārņojuma pieaugumam ir 3 cēloņi:
Fosfora piesārņojuma Latvijas ūdeņos pieaug, un rezultātā ūdensobjektu, it sevišķi ezeru, stāvoklis pasliktinās. Fosfora piesārņojuma pieaugumam ir 3 cēloņi:
- Automātisko veļas mašīnu ieviešana Latvijā - kā rezultātā būtiski pieaudzis veļas pulveru patēriņš.
- Kanalizācijas tīklu paplašināšana - kā rezultātā izplūdes no arvien lielāka tualešu un veļasmašīnu skaita nonāk ūdeņos.
- Notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtu nespēja uztvert fosfora savienojumus (aiztur tikai ~5% ).
2. Pasaulē ļoti lielu piesārņojumu rada naftas produktu noplūde ūdeņos, piemēram, naftas ieguves platformu avārijas vai tankkuģu avārijas, ļoti liels naftas un naftas produktu daudzums nonāk okeānos un jūrās, kā piemēru var minēt pirms dažiem gadiem notikušo naftas noplūdi Karību jūrā.
