Teorija

Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir tabula, kurā ķīmiskie elementi ir sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
ĶEPT sastāv no periodiem un grupām.
Periodiskajā tabulā elementi sakārtoti relatīvās atommasas augšanas secībā.
Uz šodienu ĶEPT sastāv no 118 ķīmiskajiem elementiem.
Periodi ir atomnumura, kā arī kodola lādiņa, pieaugšanas secībā sakārtotas horizontālas elementu rindas, kurās elementu atomu elektronapvalkā ir vienāds elektronu enerģijas līmeņu skaits un arējā enerģijas līmenī atrodas no viena līdz astoņiem elektroniem.
Grupas ir atomnumura, kā arī kodola lādiņa, pieaugšanas secībā sakārtotas vertikālas elementu rindas (kolonnas), kurās elementu atomu elektronapvalkā ir vienāds elektronu skaits ārējā enerģijas līmenī, bet ir atšķirīgs enerģijas līmeņu skaits.
Grupas un perioda numuru krustojumā atrodas elementa lodziņš.
Piemērs:
VA grupā un 2. periodā atrodas slāpeklis, kura atomskaitlis ir 7.
 
Pamatojoties uz elementu īpašībām vairākām grupām ir radušies vēsturiskie nosaukumi:
IA grupu sauc par sārmu metāliem (Li, Na, K)
IIA grupu - sārmzemju metāliem (Ba, Mg, Ca)
VIIA grupu – halogēni (F, Cl, Br)
VIIIA grupu – cēlgāzes (Ne, Ar, Kr)
 
tabula_lv.svg
Materiālu izstrādāja M. Vingre