Ķīmisko elementu periodiskā tabula (ĶEPT) ir tabula, kurā ķīmiskie elementi ir sakārtoti pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
ĶEPT sastāv no periodiem un grupām.
Periodiskajā tabulā elementi sakārtoti relatīvās atommasas augšanas secībā.
Uz šodienu ĶEPT sastāv no \(118\) ķīmiskajiem elementiem.
Periodiskajā tabulā elementi sakārtoti relatīvās atommasas augšanas secībā.
Uz šodienu ĶEPT sastāv no \(118\) ķīmiskajiem elementiem.
Periodi ir atomnumura, kā arī kodola lādiņa, pieaugšanas secībā sakārtotas horizontālas elementu rindas, kurās elementu atomu elektronapvalkā ir vienāds elektronu enerģijas līmeņu skaits un ārējā enerģijas līmenī atrodas no viena līdz astoņiem elektroniem.
Grupas ir atomnumura, kā arī kodola lādiņa, pieaugšanas secībā sakārtotas vertikālas elementu rindas (kolonnas), kurās elementu atomu elektronapvalkā ir vienāds elektronu skaits ārējā enerģijas līmenī, bet ir atšķirīgs enerģijas līmeņu skaits.
Grupas un perioda numuru krustojumā atrodas elementa lodziņš.
Piemērs:
\(VA\) grupā un \(2\). periodā atrodas slāpeklis, kura atomskaitlis ir \(7\).
Pamatojoties uz elementu īpašībām vairākām grupām ir radušies vēsturiskie nosaukumi:
\(IA\) grupu sauc par sārmu metāliem (\(Li\), \(Na\), \(K\))
\(IIA\) grupu - sārmzemju metāliem (\(Ba\), \(Mg\), \(Ca\))
\(VIIA\) grupu – halogēni (\(F\), \(Cl\), \(Br\))
\(VIIIA\) grupu – cēlgāzes (\(Ne\), \(Ar\), \(Kr\))
Piemērs:
\(VA\) grupā un \(2\). periodā atrodas slāpeklis, kura atomskaitlis ir \(7\).
Pamatojoties uz elementu īpašībām vairākām grupām ir radušies vēsturiskie nosaukumi:
\(IA\) grupu sauc par sārmu metāliem (\(Li\), \(Na\), \(K\))
\(IIA\) grupu - sārmzemju metāliem (\(Ba\), \(Mg\), \(Ca\))
\(VIIA\) grupu – halogēni (\(F\), \(Cl\), \(Br\))
\(VIIIA\) grupu – cēlgāzes (\(Ne\), \(Ar\), \(Kr\))
Materiālu izstrādāja M. Vingre