ĶEPT elementi ir iedalīti metālos un nemetālos, tiem arī ir izteiktas attiecīgi – metāliskās un nemetāliskās īpašības.
Metāliskās īpašības – spēja viegli zaudēt ārējā līmeņa elektronus (procesu sauc par oksidēšanos).
Nemetāliskās īpašības – atomu spēja pievienot elektronus (procesu sauc par reducēšanos).
Nemetāliskās īpašības – atomu spēja pievienot elektronus (procesu sauc par reducēšanos).
Metāliskās un nemetāliskās īpašības mainās periodiskajā tabulā pa periodiem un grupām.
Periodos no kreisās uz labo pusi palielinās nemetāliskās īpašības un samazinās metāliskās. Elementiem, kas atrodas vienā periodā ir vienāds enerģijas līmeņu skaits, bet dažāds elektronu skaits ārējā enerģijas līmenī. Elektronu skaits ārējā enerģijas līmenī pieaug no kreisās uz labo pusi.
Piemēram:
\(2\). periodā kreisajā pusē ir litijs (\(1\) elektrons ārejā enerģijas līmenī), kas ir metāls, bet labajā fluors, kas ir nemetāls (\(7\) elektroni ārejā enerģijas līmenī).
Grupās no apakšas uz augšu palielinās nemetāliskās īpašības un samazinās metāliskās. Šo īpašību maiņa notiek tāpēc, ka grupās no apakšas uz augšu ķīmisko elementu atomu rādiusi samazinās un no tiem ir grūtāk atraut elektronus.
Piemēram:
\(VI\) \(A\) grupā apakšā atrodas polonijs, kas ir metāls, bet augšā atrodas skābeklis, kas ir nemetāls.
\(VI\) \(A\) grupā apakšā atrodas polonijs, kas ir metāls, bet augšā atrodas skābeklis, kas ir nemetāls.
Svarīgi!
Izteiktākais metāls ir francijs un izteiktākais nemetāls – fluors.
Materiālu izstrādāja M. Vingre