Oksīdi ir saliktas vielas, kas sastāv no 2 elementiem, viens no tiem ir skābeklis.
Piemēram:
\(\mathrm{FeO}\) dzelzs (II) oksīds, \(\mathrm{N_2O_5}\) slāpekļa (V) oksīds.
Svarīgi!
Oksīdus klasificē bāziskajos, amfotērajos, skābajos un sāļus neradošajos oksīdos.
Bāziskie oksīdi – metālu oksidēšanās pakāpe savienojumā \(\mathrm{+1}\) un \(\mathrm{+2}\) (izņēmums \(\mathrm{BeO}\), \(\mathrm{ZnO}\) – amfotērie oksīdi).
Amfotērie oksīdi – metālu oksidēšanās pakāpe savienojumā ir \(\mathrm{+3}\) un \(\mathrm{+4}\) (Piem. \(\mathrm{Al_2O_3}\), \(\mathrm{Fe_2O_3}\)).
Skābie oksīdi – nemetālisko elementu savienojumi ar skābekli vai metāli ar skābekli, metālu oksidēšanās pakāpes \(\mathrm{+5}\), \(\mathrm{+6}\), \(\mathrm{+7}\). (Piem. \(\mathrm{V_2O_5}\), \(\mathrm{SO_2}\)).
Amfotērie oksīdi – metālu oksidēšanās pakāpe savienojumā ir \(\mathrm{+3}\) un \(\mathrm{+4}\) (Piem. \(\mathrm{Al_2O_3}\), \(\mathrm{Fe_2O_3}\)).
Skābie oksīdi – nemetālisko elementu savienojumi ar skābekli vai metāli ar skābekli, metālu oksidēšanās pakāpes \(\mathrm{+5}\), \(\mathrm{+6}\), \(\mathrm{+7}\). (Piem. \(\mathrm{V_2O_5}\), \(\mathrm{SO_2}\)).
Sāļus neradošie oksīdi – nemetālu oksīdi, kas neveido sāļus. (Piem. \(\mathrm{CO}\), \(\mathrm{N_2O}\), \(\mathrm{NO}\)).
Materiālu izstrādāja M. Vingre