Teorija

Sāls šķīdumā neskaitot ūdens molekulas atrodas arī katjoni (pozitīvi lādēti joni) un anjoni (negatīvi lādēti joni), kas veidojas disociējot sāļiem. Jebkurš sāls ir produkts, kas rodas bāzēm reaģējot ar skābēm. No bāzes sāls sastāvā nonāk katjons, bet no skābes sāls sastāvā nonāk anjons. Pēc spējas disociēt, bāze vai skābe var būt stiprs elektrolīts vai arī vājš elektrolīts. Hidrolīze notiek, ja sāls sastāvā nonāk kaut viens jons, kas piederēja vājam elektrolītam.
1. Hidrolīzē piedalās katjons.
Ja sāls veidošanā piedalās bāze, kas ir vājš elektrolīts, katjons Katn+ reaģē ar ūdeni (H2O jeb H+OH), pievienojot no ūdens molekulas to daļu, kas ir lādēta negatīvi. Hidrolīze norisinās daļēji (atgriezeniski). Rezultātā šķīdumā palielinās ūdeņraža jonu koncentrācija un šķīduma vide kļūst skāba:
Katn++H2OH+OHKatOH(n1)++H+ 
2. Hidrolīze piedalās anjons.
Ja sāls veidošanā piedalās skābe, kas ir vājš elektrolīts, katjons anjons Ann reaģē ar ūdeni (H2O jeb H+OH), pievienojot no ūdens molekulas to daļu, kas ir lādēta pozitīvi. Hidrolīze norisinās daļēji (atgriezeniski). Rezultātā šķīdumā palielinās hidroksīdjonu koncentrācija un šķīduma vide kļūst bāziska:
Ann+H2OH+OHHAn(n1)+OH
3. Hidrolīzē piedalās gan katjons, gan anjons.
Ja sāls veidošanā piedalās bāze, kas ir ļoti vājš elektrolīts un skābe, kas ir ļoti vājš elektrolīts, sāls hidrolizējās pilnīgi (neatgriezeniski).

Piemēram, hidrolīzes dēļ ūdens klātbūtnē nepastāv trīsvērtīgo metālu sulfīdi un karbonāti. Pilnīgi hidrolizējoties sulfīdiem, bez metāla hidroksīda veidojas sērūdeņradis, bet pilnīgi hidrolizējoties karbonātiem, bez metāla hidroksīda, veidojas arī ogļskābā gāze.
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis