Pēc spējas disociēt standartapstākļos elektrolītus grupē stipros, vidēji stipros un vājos.
1. Skābju spēja jonizēties
|
Stipri elektrolīti
|
Vidēji stipri elektrolīti
|
Vāji elektrolīti
|
|
, ,
(pēc 1. disociācijas pakāpes)
|
(pēc 2. disociācijas pakāpes)
(pēc 1. disociācijas pakāpes)
|
,
(pēc 3. disociācijas pakāpes)
(pēc 2. disociācijas pakāpes)
|
Svarīgi!
Ja skābē , dotā skābe ir stiprs elektrolīts, pretējā gadījumā () – vājš.
Piemēram, lai izvērtētu perhlorskābes spēju disociēt, pārrakstām formulu tā, lai blakus ūdeņraža atomam būtu skābekļa atoms: . Skābes atlikumā atlikušo skābekļa atomu skaits () ir 3. Tātad perhlorskābe ir stiprs elektrolīts.
2. Bāzes kā elektrolīti
|
Stipri elektrolīti
|
Vāji elektrolīti
|
|
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī šķīstošās bāzes jeb sārmus.
Sārmi ir periodiskās tabulas IA grupas metālu hidroksīdi un IIA grupas metālu hidroksīdi . Piemēram: u. c. |
Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošās bāzes.*
Piemēram: u. c.
* Par praktiski nedisociējošo ir pieņemts uzskatīt arī ožamo spirtu jeb amonija hidroksīdu , kas pēc būtības ir sārms.
|
3. Amfotēro elektrolītu disociētspēja
Amfotēros elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par praktiski nedisociējošiem.*
Amfotēro elektrolītu piemēri:
4. Sāļu disociētspēja
|
Stipri elektrolīti
|
Vāji elektrolīti
|
|
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī šķīstošos sāļus.
Piemēram: |
Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošos sāļus.*
Piemēram: |
5. Dažu sāļu šķīdība ūdenī
|
Sāļi
|
Šķīdība
|
| Nitrāti, acetāti | Visi sāļi labi šķīst. |
| sāļi | Praktiski visi sāļi ir labi šķīstoši. |
| Hlorīdi (bromīdi, jodīdi) |
Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši.
Praktiski nešķīst , Piezīme Paaugstinoties temperatūrai svina(II) halogenīdu (, , ) šķīdība strauji pieaug. |
| Sulfāti | Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši. Praktiski nešķīst , Mazšķīstoši sulfāti ir un |
| Karbonāti, ortofosfāti, sulfīti, silikāti | Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī. Labi šķīstoši ir tikai sārmu metālu (nātrija, kālija) un amonija sāļi. |
| Sulfīdi |
Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī.
Labi šķīstoši ir tikai sārmu, sārmzemju metālu un amonija sāļi. Piemēram: |
| Skābie sāļi |
Ūdenī šķīst labāk nekā normālie sāļi.
Piemēram, kalcija karbonāts ūdenī praktiski nešķīst, bet kalcija hidrogēnkarbonāts labi šķīst ūdenī. |
* Ūdenī praktiski nešķīstošos elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par nedisociējošiem niecīgas jonu koncentrācijas dēļ pat piesātinātā šķīdumā.
Materiālu izstrādāja M. Gorskis