Teorija

Pēc spējas disociēt standartapstākļos elektrolītus grupē stipros, vidēji stipros un vājos.
1. Skābju spēja jonizēties
Stipri elektrolīti
Vidēji stipri elektrolīti
Vāji elektrolīti
HCl, HBr, HI
H2SO4
HNO3
H3PO4 (pēc 1. disociācijas pakāpes)
HF
HCOOH
H3PO4 (pēc 2. disociācijas pakāpes)
H2SO3 (pēc 1. disociācijas pakāpes)
H2S
HNO2
H2CO3, H2SiO3
CH3COOH
H3PO4 (pēc 3. disociācijas pakāpes)
H2SO3 (pēc 2. disociācijas pakāpes)
Svarīgi!
Ja skābē (HO)mXOnn2, dotā skābe ir stiprs elektrolīts, pretējā gadījumā (n<2) – vājš.
 
Piemēram, lai izvērtētu perhlorskābes HClO4 spēju disociēt, pārrakstām formulu tā, lai blakus ūdeņraža atomam būtu skābekļa atoms: HOClO3. Skābes atlikumā atlikušo skābekļa atomu skaits (n) ir 3. Tātad perhlorskābe ir stiprs elektrolīts.
2. Bāzes kā elektrolīti
Stipri elektrolīti
Vāji elektrolīti
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdeni šķīstošās bāzes jeb sārmus.

Sārmi ir periodiskās tabulas IA grupas metālu hidroksīdi LiOHFrOH un IIA grupas metālu hidroksīdi Ca(OH)2Ra(OH)2.

Piemēram:
NaOH
KOH
Ba(OH)2 u. c.
Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošās bāzes.*

Piemēram:
Cu(OH)2
Fe(OH)2
Fe(OH)3 u. c.
 
* Par praktiski nedisociējošo ir pieņemts uzskatīt arī ožamo spirtu jeb amonija hidroksīdu NH3H2O(NH4OH), kas pēc būtības ir sārms.
3. Amfotēro elektrolītu disociētspēja
Amfotēros elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par praktiski nedisociējošiem.*
 
Amfotēro elektrolītu piemēri:
Zn(OH)2
Al(OH)3
Cr(OH)3
4. Sāļu disociētspēja
Stipri elektrolīti
Vāji elektrolīti
Par stipriem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī šķīstošos sāļus.

Piemēram:
KNO3
NaCl
CuSO4
Par vājiem elektrolītiem ir pieņemts uzskatīt ūdenī praktiski nešķīstošos sālus.*
 
Piemēram:
AgCl
BaSO4
CaCO3
5. Dažu sāļu šķīdība ūdenī
Sāļi
Šķīdība
Nitrāti, acetātiVisi sāļi labi šķīst.
Na+,K+, NH4+ sāļiPraktiski visi sāļi ir labi šķīstoši.
Hlorīdi (bromīdi, jodīdi)
Gandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši.
Praktiski nešķīst AgCl, PbCl2

Piezīme
Paaugstinoties temperatūrai svina(II) halogenīdu (PbCl2, PbBr2, PbI2) šķīdība strauji pieaug.
SulfātiGandrīz visi sāļi ir labi šķīstoši.
Praktiski nešķīst BaSO4, PbSO4
Mazšķīstoši sulfāti ir CaSO4 un Ag2SO4
Karbonāti, ortofosfāti, sulfīti, silikātiGandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī.
Labi šķīstoši ir tikai sārmu metālu (nātrija, kālija) un amonija sāļi.
Sulfīdi
Gandrīz visi sāļi praktiski nešķīst ūdenī.
Labi šķīstoši ir tikai sārmu, sārmzemju metālu un amonija sāļi.

Piemēram:
Na2S
BaS
(NH4)2S
Skābie sāļi
Ūdenī šķīst labāk nekā normālie sāļi.
Piemēram, kalcija karbonāts CaCO3 ūdenī praktiski nešķīst, bet kalcija hidrogēnkarbonāts  Ca(HCO3)2labi šķīst ūdenī.
  
* Ūdenī praktiski nešķīstošos elektrolītus ir pieņemts uzskatīt par nedisociējošiem dēļ niecīgas jonu koncentrācijas pat piesātinātā šķīdumā.
 
Materiālu izstrādāja M. Gorskis