Pasaules okeāns aizņem vairāk kā 70% no zemes virsmas.
Pasaules okeāns ir nepārtraukts Zemes ūdens apvalks, kas aptver lielus sauszemes masīvus – kontinentus un salas.
Pasaules fizioģeogrāfiskā pusložu karte.
To veido 5 okeāni:
Atlantijas okeāns pie Portugāles
Klusais okeāns pie Čīles
Indijas okeāns – Maldīvu salas
Ziemeļu Ledus okeāns pie Svalbāras
Dienvidu okeāns pie Dienvidamerikas krastiem
Vislielākais un visdziļākais ir Klusais okeāns, vissiltākais – Indijas okeāns, bet visjaunākais ir Dienvidu okeāns, kuru Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija izdalīja tikai 2000. gadā. Ziemeļu Ledus okeāns ir vismazākais, visseklākais, kā arī visaukstākais, jo atrodas aiz polārā loka. Trešā daļa šī okeāna teritorijas ir klāta ar ledu pat vasarā. Šajā okeānā atrodas arī Ziemeļpols. Ziemeļu Ledus okeānā ūdens ir ar vismazāko sāļumu. Dienvidu okeānā atrodas garākā straume pasaulē – Rietumvēju straume, kas apjož visu Zemeslodi.
Jūras un līči un šaurumi ir okeānu daļas.
Jūras ir Pasaules okeāna daļas, kuras no tā norobežo sauszeme vai gultnes reljefa formas.
Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm norobežo sauszeme.
Jūras šaurums ir samērā šaura ūdens josla, kas savieno dažādas Pasaules okeāna daļas.
Jūras šaurums satelītuzņēmumā
Jūras iedala: iekšējās, malu un šelfa jūrās.
Iekšējā jūra ir jūra, kas iestiepjas dziļi sauszemē un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
Malas jūra ir kontinenta malā, kuru no okeāna atdala sala vai pussala.
Šelfa jūra ir jūra, kas atrodas uz kontinentālās Zemes garozas šelfa zonas.
Pasaules okeānā ir ļoti daudz salu.
Salas ir neliela sauszemes teritorija, kuru no visām pusēm apskalo ūdens.
Pēc izcelsmes tās iedala:
- kontinentālās salas;
- vulkāniskās salas;
- koraļļu salas.
Kontinentālās salas atrodas uz šelfa un tās no kontinenta atdala šaurums (piemēram Lielbritānija, Madagaskara, u.c.).
Madagaskara
Vulkāniskās salas veidojušās vulkānu izvirdumu rezultātā, konusiem paceļoties virs ūdens (piemēram Aleutu salas).
Aleutu salas
Koraļļu salas veidojušās no atmirušiem, pārkaļķotiem koraļļiem un sastopamas siltajos ūdeņos (piemēram Maldīvu salas)
Koraļļu salas – Mikronēzija
Vairākas vienuviet koncentrētas salas veido arhipelāgu.
Arhipelāgs ir salu grupa, kurā netālu cita no citas atrodas daudzas lielas un mazas salas.
Pasaules okeānā ir daudz pussalu.
Pussala ir sauszemes daļa, kas tālu iestiepjas okeānā vai jūrā un ko no visām pusēm apskalo ūdens, bet viena puse ir savienota ar sauszemi.
Vislielākā sala ir Grenlande, vislielākā pussala – Arābijas pussala, lielākas arhipelāgs – Malajas arhipelāgs, lielākā jūra – Sargasu jūra.