Vienu un to pašu ceļu var veikt atšķirīgos laikos.
 
Piemēram, sporta mašīna, vienu kilometru lielu attālumu var nobraukt ātrāk nekā smagsvara kravas automašīna. Viena un tā pati automašīna var braukt gan ātrāk, gan lēnāk.
 
charles-4413062_1280.jpg    semi-trailer-534577_1280.jpg
 
Lai salīdzinātu dažādas kustības, ir jānosaka kustības ātrums.
Kustības ātrums ir ķermeņa veiktais ceļš vienā laika vienībā.
Ātrumu\(v\) aprēķina pēc formulas v=st, kur
\(s\) \( \)\( \)- veiktais ceļš;
\(t\) - laiks.

Jo lielāks ir ātrums, jo lielāku ceļu veic ķermenis laika vienībā. Ja ceļu mēra metros \((m)\) \( \)un kustības laiku sekundēs \((s)\), tad ķermeņa ātrumu iegūst \((m/s)\).
Metrs sekundē \((m/s)\) \( \)ir ātruma vienība Starptautiskajā mērvienību sistēmā.
Ātrumu var izteikt arī citās vienībās, piemēram, \((km/s)\) vai \((km/h)\).

Dažādi ātrumu piemēri:
aircraft-63032_1280.jpg
Reaktīvās lidmašīnas ātrums 3000 km/h
anyika-onuora-2053748_1280.jpg
Sprintera ātrums distancē 37 km/h
person-1163062_1280.jpg
Skaņas ātrums gaisā 1224 km/h
pedestrians-918471_1280.jpg
Vidējais iešanas ātrums 6 km/h
cheetah-2859581_1280.jpg
Geparda pārvietošanās maksimālais ātrums
114 km/h
snail-3705324_1280.jpg
Gliemeža pārvietošanās ātrums 0,02 km/h