4. Datēšana ar oglekli

Dabā sastopami trīs oglekļa izotopi. Viens no tiem - ogleklis-14 (${}^{14}C$) sabrūk ar \(5700\) gadu pussabrukšanas periodu. ${}^{14}C$ veidojas augšējos atmosfēras slāņos no kosmiskajiem stariem. Viss dzīvais uzņem ${}^{14}C$ fotosintēzes rezultātā tāpat kā parasto ${}^{12}C$. Kad dzīvais mirst, oglekļa uzņemšana apstājas. ${}^{14}C$ lēnām sabrūk, un tā procentuālā daļa organiskajā vielā ar laiku lēnām samazinās. To var izmantot kaulu, vilnas, papīra un apģērbu datēšanai.

 

${}^{14}C$ un ${}^{12}C$ attiecība dzīvajā materiālā ir $1:{10}^{12}$. Senās Indijas kapeņu skeletā esošā oglekļa attiecība ${}^{14}C$ : ${}^{12}C$ ir 0,78 : ${10}^{12}$.

 

Tātad, relatīvais ${}^{12}C$ atomu kodolu skaits Senās Indijas kapeņu skeletā samazinājies no \(1.0\) līdz 0,78.

Izmantojot formulas $t_{1/2}=\frac{\mathrm{0,693}}{\mathrm{\lambda }}$ un $N=N_0{e}^{-\mathrm{\lambda }t}$ var aprēķināt senās Indijas kapeņu skeleta vecumu.

 

 

Vecums ir  gadi.