Teorija

Dabā un tehnikā ir procesi, kuri notiek ļoti strauji (piemēram - sprādzieni). Šādos procesos nenotiek gāzes siltuma apmaiņa ar apkārtējo vidi (nepaspēj notikt). Termodinamikā šādus procesus sauc par adiabātiskiem.
 
Izmantojot 1. termodinamikas likumu \(Q=A+\Delta U\) un ievērojot, ka \(Q=0\), jo siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi nenotiek, iegūstam:
\(A=-\Delta U\)
Varam secināt, ka gāze veic darbu uz savas iekšējās enerģijas rēķina. Veicot darbu, samazinās gāzes iekšējā enerģija - tātad samazinās arī gāzes temperatūra.
Piemēram: atverot šampanieša pudeli ar "sprādzienu", pavērojiet sīkus miglas pilieniņus pudeles kakliņā - gāze atdziestot kondensējusies sīkos pilieniņos.
Champagne.png
 
Adiabātisks process iespējams arī gadījumā, ja darbu ar gāzi veic ārēji spēki. Ja ārējo spēku darbs, saspiežot gāzi, ir \(A\), tad gāzes darbs uzskatāms par \(-A\) (negatīvs). Tā kā  siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi nenotiek - \(Q=0\), tad 1. termodinamikas likums šim gadījumam ir:
\(0=-A+\Delta U\) vai:
\(A=\Delta U\), kas savukārt nozīmē, ka ārējo spēku darbs palielina gāzes iekšējo enerģiju - tātad arī temperatūru.
Tuvinājumā par šādu procesu var uzskatīt dīzeļdzinēja darbību - ļoti ātri saspiežot cilindrā iesūknēto gaisu, tā temperatūra ir pieaugusi līdz tādai, kas liek uzliesmot tur iesmidzinātai degvielai.
Arī intensīvi, ar rokas sūkni pumpējot velosipēda riepu, varam konstatēt, ka sasilst sūkņa cilindrs.
 
Atsauce:
P.Puķītis Fizika 11. klasei, Zvaigzne ABC, 2011, 31.lpp.