Teorija
Planētu kustība apkārt Saulei notiek Saules gravitācijas spēka iedarbībā un pakļaujas zināmām likumsakarībām, kuras atklāja vācu astronoms un matemātiķis Johanness Keplers, analizējot savāktos datus par Marsa kustību.
Pirmais Keplera likums: Visas planētas riņķo ap Sauli pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas Saule.
Secinājums:
Planētas attālums no Saules mainās apriņķošanas perioda laikā - tuvāko punktu Saulei sauc par perihēliju un tālāko par afēliju.
Zināšanai:
Zeme ziemas laikā atrodas tuvāk perihēlijam - tātad Saulei, savukārt vasarā tālāk no Saules - afēlijā.
Otrais Keplera likums: Taisne, kas savieno Sauli un planētu, vienādos laika sprīžos apraksta vienādus laukumus.
Secinājums:
Planētas rotācijā ap Sauli mainās tās kustības ātrums. Lielākais tas ir perihēlijā - Zemei ziemā un mazākais afēlijā - Zemei vasarā.
Trešais Keplera likums: Jebkuru divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti attiecas tāpat kā to orbītu lielo pusasu kubi.
Secinājums:
Jo tālāk no Saules atrodas planēta savā kustībā, jo ilgāks ir tās apriņķošanas periods.